Liekas, ka jau kādu nedēļu viss iet arvien tizlāk. Jā, jau atkal tā. :]
Pārsvarā tur vainīga mana potīte. Veiksmīgi biju sākusi skriet no rītiem, kad pag.nedēļās vidū skrienot pēkšņi kkas iesāpējās pie kreisās kājas potītes. Tad tas nelikās nekas īpašs. Tās dienas vakarā potīte sāka vairāk sāpēt - tā, ka pat jāklibo. paliku dienu mājās, smērēju fastumgelus un palika labāk. Tad atkal nākamajās dienās gāju uz mājām ar kājām no pilsētas + pavazājos pa Rīgu = no tā laikam sanāca kkāda pārpūle un atkal visa klibošana un sāpes atsākās. Weekendā nepalika labāk un 2dien (un 3dien.. Un arī 4dien) varēju iet uz pili, jūtoties kā tāds otstojs - visi iet ātrāk par mani un mani apdzen, bet es tik knapi kliboju uz priekšu.
3diena vispār bija sasodīti forša - biju uz pirmajām 2 lekcijām atnākusi (lai gan iepriekš bija doma moš neaiziet - kaut vai uz vienu), kuras, kā izrādījās, nenotiek. :) Tad vēl aizgāju no pēdējās lekcijas prom, lai paspētu uz vilcienu - kuru klibošanas dēļ nokavēju. :) Pēcāk izrādījās, ka labi vien bija, ka nokavēju, jo ierados darbā pēc algas 2os un izrādījās, ka pēc jaunā algu izsniegšanas laiku saraksta, tur viss sākas tikai 3os (nevis 12os, kā man bija licies). Dabūju stundu lieki paklibot pa Rīgu. Krekli tovakar arī, protams, nesanāca. Tagad ceru, ka pa šitā,m3 dienām ar kāju paliks labāk. Ja nē - man bail iet pie ārsta, ja nu tiešām kas nopietns ir :|
Jā un man jau patīk šitas - 5dien, kamēr biju Rīgā, pc tiek sačakarēts tā, ka jāved uz remontu un tajā, protams, vaino mani. :) Kā nojausdama, ka būs daudz brīva laika, tieši 4dien biju paņēmusi no bibliotēkas dažas grāmatas, kuras kā reiz paspēju izlasīt. :D
+ secināju, ka man ir tā, ka ja ir kāds tizls sīkums, tam nepievēršu uzmanību. Bet kad tādi sīkumi seko cits pēc cita, tad vienā brīdī atceros par visiem un liekas, ka ir riktīg tizli. tieši kā tagad. :D
Un Lieldienas kā jau Lieldienas - nasing spešal.
