For what its worth

4dienas kā parasti sabojā vācu valoda. Nu nepatīk man tā šprehenziedoič padarīšana. Pa brīvdienām būs jāmēģina beidzot samācīties nenokārtotās ieskaites - dialogs, 2i no galvas runājāmie texti un CV uzrakstīšana. Un protams jāgatavojas gala ieskaitei - pilnai ar drausmīgo gramatiku. Vispār, man vācu valodā baigi nepatīk tas, ka visiem grupā ir pilnīgi vienādi uzdevumi - gan tiem, kas tikai 2.kursā sākuši mācīties un neko nejēdz, gan tiem, kas mācās jau no kādas 6.klases. Un diez kuram ir vieglāk, ja ir šāda ieskaite - iedots teksts lv valodā, tas jāiztulko uz vācu valodu un skatoties uz tekstu latviski tas jāatbild vāciski. Tiem, kas mācījušies, tas jau viegli, bet man piemeŗam viss jāurbj galvā iekšā, jo vācu valodu mācos tikai otro semestri.

Tāpat trakums ar izvēles priekšmetu - reklāmas dizainu. Traki, ja tādā haļavnā priekšmetā nav obligātais apmeklējums un ir beigās tikai jāparāda gatavie darbi, kas uztaisīti pa semestri (laikam lieki teikt, ka man vēl nav gatavs neviens darbs :D) Un tad nu esmu bijusi uz to kādas 2-3 reizes un tās pašas - februārī. Katru nedēļu runājam, ka vajag aiziet uz to dizainu, bet beigās nekas nesanāk. :D Tāpat arī šodien.

Starlight.

Liekas, ka laiks ir patīts par mēnesi uz priekšu un ir nevis pavasaris, bet riktīga vasara!
Ārā foršs karstumiņš.
Tik forši atnākt vienos dienā mājās un tad iet ārā dārzā sauļoties un chillot.
Sapratu, ka tieši tas man pietrūks vasarā - tādas bezrūpīgas palaiskošanās, kad var pasauļoties, palasīt grāmatu un tā. Jāā, esmu es reizēm slinka un man patīk nekā nedarīšana un tur neko nevar padarīt. :D

That is that.

Tā nu mana ilgi cerētā pāriešana uz blondo matu krāsu (uz ~ 1-2 nedēļām būt blondīnei) nesanāca. Sīkāk neiedziļināšos. :D Bet vakar pēc toni tumšākas sarkanās matu krāsas nopirkšanas un tās iekrāsošanas matos tie nu ir kļuvuši paaaaaaaamatīgi tumši. Šodien trenažieros pat izskatījās it kā tie būtu tumšsarkanvioletbrūni :/ Bet tur vnk slikts apgaismojums. :D
Piezīme sev - neskatīties hokeju, kad matos ievelkas krāsa, jo tad noteikti nokavēšu īsto laiku, kad krāsu iet mazgāt ārā. Un jāā, spēle bija fantastiska, bet to jau jūs noteikti visi ziniet. :D
Un brīvdienu prieciņš bija, ka beidzot ar potīti viss kārtibā. :) Tagad tiešām novērtēju to, ka ātri iet ir tik forši. :D Varētu pat šonedēļ mēģināt kkad paskriet.
Skolā - kā parasti.

Latvijas Zelta Talanti.

[13:10:40] Kristīne saka: nodemonstrē savus talantus
[13:10:44] Kristīne saka: Māri ]:)
[13:10:46] Māris saka: (blush)(blush)(blush)
[13:10:47] Ieviš saka: (blush)
[13:10:50] Māris saka: labi
[13:10:52] Ieviš saka: ne to talantu, Māri
[13:10:53] Māris novelk bikses
[13:10:58] Ieviš saka: tas nav talants
[13:11:00] Kristīne saka: :|
[13:11:02] Māris saka: aaaa
[13:11:03] Māris saka: ;(
[13:11:03] Māris saka: labi
[13:11:04] Kristīne saka: tā visi māk
[13:11:06] Māris velk bikses


P.S. No sākuma runa bija par brokastu taisīšanu un talantu to gatavošanā.. :D

T in the Park.

Rēķināju, ka šitas atradīsies apm 40min attālumā no manis vasarā.
Darīšu ko varēšu, lai tiktu kaut uz vienu dienu, sasssodīts!. :D

Map Of The Problematique.

Lekcijas šodien kā parasti tādas diezgan garlaicīgas. Jau vairākas nedēļas vnk liekas, ka tā ir atsēdēšana, kuru tāpat grūti atsēdēt, un nekā jēdzīga tur nav (nu ne visur, bet daudz kur). Ehh, bet jāsaņemas, nieka 6 nedēļas vēl un es jau būšu prom.
Un vispār. Šodien no K uzzināju kko ļoti foršu. Gan jau tikai retais, kas kaut mazliet saistīts ar LLU, pašlaik vēl nezina, ka LLU draud 40% budžeta samazinājums, var būt ~450 darbinieku atlaišana un tā. Un tad nu Konventa (laikam) sēdē acīmredzot tika lemts par risinājumiem, ko darīt.
Un viens no tiem ir --> EF un SZF slēgšana.
Isn't that cool?
Paldies, LLU, ja tāda iespēja tiks realizēta, tad vismaz beidzot varēšu realizēt savu domu mācīties ārzemēs.

Knowing.

Pirms nedēļas ar Rutišu biju uz kino. Tiiiiiiiiiiik sen nebija būts iekš FC.
Iepriekš skatoties filmu sarakstu tai dienai, likās, ka galīgi nav nekas tāds, ko redzēt. Beigās izlēmām, ka skatīsimies "Pareģojumu".
Filmā, kas skaitījās kā trilleris, bija stāstīts par 1959.gadā ieliktu laika kapsulu ar skolēnu zīmējumiem, kuru izceļ 2009.gadā. Zīmējumus saņēma tagadējie skolēni, vienam džekiņam trāpījās nevis zīmējums, bet kādas meitenes aprakstīta lapa ar skaitļiem, ko viņai čukstējuši kādi neredzami cilvēki. Wierd, ne? Filma turpinājās ar to, ka puiša tētis sāka saskatīt kko aizdomīgu tajos skaitļos.. izrādījās, ka tie apzīmē notikušās katastrofas šo 50 gadu laikā, upuru skaitu un katastrofu vietu koordinātas. Lapā bija atlikušas 3 nenotikušas katastrofas, kas vēl tikai būs.. Loģiski būtu, ja tam, kas atrod lapu ar skaitļiem un saprot, ka tā ir par katastrofām, būtu lemts kko darīt lietas labā, lai tās nelaimes novērstu. Bet šoreiz tā nebija. Galvenā varoņa (N.Keidža) acupriekšā avarēja lidmašīna (tāāāāds skats :X) un notika nelaimes gadījums metrostacijā. Un kāds ir 3.gadījums? --> Pasaules bojāeja, kurā jāiet bojā - everyone else jeb visiem pārējiem - tas beigās tika attēlots kā saules uzliesmojumi, dēļ kuriem pasaulē viss juka, sasprāga un sadega (arī visnotaļ iespaidīgs skats). Bet tas vēl nav viss. Keidža dēlam (kurš bija saņēmis to skaitļu lapu) arī sāka rādīties nezināmi cilvēki, kuri viņam čukstēja. Izrādījās, ka tie bija kā Apokalipses jātnieki (tā domāja Ruta), kuri zināja par pasaules bojāeju un aicināja pie sevi izredzētos (tas bija Keidža dēls u.c.), lai aizceļotu no Zemes un veidotu jaunu pasauli, sākumu blablablaaa. Tieši tas, manuprāt, izjauca visu filmu, tās noskaņojumu un tā - Apokalipses jātnieki beigās tika parādīti kā citplanētieši. Un kur citplanētieši, tur arī citplanētiešu kuģis. Gigantisks un iespaidīgs - tā, lai var noticēt. Bet tas bija gaaaaaaaalīgi garām.
Bet ko es ar to visu gribēju pateikt? pēc filmas noskatīšanas raisījās visādas domas.
Vai tiešām viss dzīvē/pasaulē ir jau iepriekš paredzēts, kas būs, kas notiks?
Vai varbūt tomēr viss balstās uz nejaušībām?
Vai ir iespējama pilnīga pasaules bojāeja? (filmā tā notika 19.oktobrī. Beware!)
u.c.

Stuck on repeat.

Liekas, ka jau kādu nedēļu viss iet arvien tizlāk. Jā, jau atkal tā. :]
Pārsvarā tur vainīga mana potīte. Veiksmīgi biju sākusi skriet no rītiem, kad pag.nedēļās vidū skrienot pēkšņi kkas iesāpējās pie kreisās kājas potītes. Tad tas nelikās nekas īpašs. Tās dienas vakarā potīte sāka vairāk sāpēt - tā, ka pat jāklibo. paliku dienu mājās, smērēju fastumgelus un palika labāk. Tad atkal nākamajās dienās gāju uz mājām ar kājām no pilsētas + pavazājos pa Rīgu = no tā laikam sanāca kkāda pārpūle un atkal visa klibošana un sāpes atsākās. Weekendā nepalika labāk un 2dien (un 3dien.. Un arī 4dien) varēju iet uz pili, jūtoties kā tāds otstojs - visi iet ātrāk par mani un mani apdzen, bet es tik knapi kliboju uz priekšu.
3diena vispār bija sasodīti forša - biju uz pirmajām 2 lekcijām atnākusi (lai gan iepriekš bija doma moš neaiziet - kaut vai uz vienu), kuras, kā izrādījās, nenotiek. :) Tad vēl aizgāju no pēdējās lekcijas prom, lai paspētu uz vilcienu - kuru klibošanas dēļ nokavēju. :) Pēcāk izrādījās, ka labi vien bija, ka nokavēju, jo ierados darbā pēc algas 2os un izrādījās, ka pēc jaunā algu izsniegšanas laiku saraksta, tur viss sākas tikai 3os (nevis 12os, kā man bija licies). Dabūju stundu lieki paklibot pa Rīgu. Krekli tovakar arī, protams, nesanāca. Tagad ceru, ka pa šitā,m3 dienām ar kāju paliks labāk. Ja nē - man bail iet pie ārsta, ja nu tiešām kas nopietns ir :|
Jā un man jau patīk šitas - 5dien, kamēr biju Rīgā, pc tiek sačakarēts tā, ka jāved uz remontu un tajā, protams, vaino mani. :) Kā nojausdama, ka būs daudz brīva laika, tieši 4dien biju paņēmusi no bibliotēkas dažas grāmatas, kuras kā reiz paspēju izlasīt. :D
+ secināju, ka man ir tā, ka ja ir kāds tizls sīkums, tam nepievēršu uzmanību. Bet kad tādi sīkumi seko cits pēc cita, tad vienā brīdī atceros par visiem un liekas, ka ir riktīg tizli. tieši kā tagad. :D
Un Lieldienas kā jau Lieldienas - nasing spešal.

Supermassive black hole.

Par visu slikto uz tizlo un datora neesamību brīvdienās rakstīšu vēlāk,
bet tam visam pāri ir šī vakara labākā ziņa/jaunums -
ka MUSE būs rudenī Rīgā. :)))))
Palasot diskusiju domubiedros draugos, tomēr kkā vairāk tas ticas nekā neticas. :D

Plastic.

Tagad pēc ziemas sezonas, kurā valkāti tikai zābaki,
uzvelkot kedas un ar tām parādoties pilsētas ielās, uzreiz jūtos jaunāka nez kāpēc. :D
Bet labi, ka ne tik jaunāka, lai man rimi prasītu dokumentus, pērkot D-night. :D

Decode.

Beidzot ir tāds laiks, kādu sen jau vajadzēja.
Pavasaris ir, bija un būs mans mīļākais gadalaiks.

Rīts sākās labi - es pamodos.

Šodien draugos horoskopos man rakstīts - sportiska uzdrīkstēšanās.
Trāpīts! Kā viņi varēja zināt, ka tieši šodien biju nolēmusi sākt skriet no rītiem? :D
Lai arī man skriet nepatīk (jau no skolas laikiem un it īpaši, kad vajadzēja skriet 1600m un tā), nolēmu, ka tomēr vajag pamēģināt ideju no rītiem vai vakaros paskriet, kura ienāca prātā jau pag.pavasarī, bet tās izpilde kkur izpalika.
Tad nu šorīt veicu savu pirmo rīta skrējienu. Iepriekš nolēmu, ka skriešu pa vienu ceļu, kas ved cauri nelielam mežam. Par cik rajona ielas vairs nav dubļainas, domāju, ka tur arī tā būs. Bet mazliet kļūdījos - ceļa sākumā bija pilns ar dubļiem. Kad tos izbridu un sāku skriet, tad ceļš bija normāls. Bet, skrienot arvien tālāk mežā, izrādījās, ka tur ceļš ir pilns ar ledu un sniegu. :D Nu nekas, paskrēju arī pa to. :D
Par cik tagad tomēr jūtos tīri labi un galu galā skriešana sniedz laimes hormonus, tad skriet no rītiem stabili turpināšu. :D

Jociņi spociņi.

Vakar - 1.aprīlī, protams, sanāca šo to izjokot un arī uzķerties pašai uz kāda joka. Bet laikam labāko joku dzirdēju šorīt. Lai arī melns, bet labs. :D
Tātad.
Zvanīja vienam puisim un pateica, lai obligāti piezvana Ojāram, kkas svarīgs viņam bija sakāms un tā un vēlams piezvanīt līdz 5iem. Iedeva viņam nr, džeks piezvanīja un tad saruna sanāca šāda:

"Labdien, vai varētu runāt ar Ojāru?"
"Nē, diemžēl tas nav iespējams"
"Kā? Man teica, lai piezvanu, jo Ojāram ir kkas sakāms"
"Diemžēl Ojārs jau kādu laiku ir aizsaulē.."
"Kā?"
"Jūs esat piezvanījis uz Ojāra Vācieša memoriālo muzeju.."

You know i'm no good.

Vakardienas bonīšvakars izvērtās tomēr par sidru vakaru. Atkal pārliecinājos, ka tie visi Fizzi un Laimīgie suņi ir vnk gāzēti mēsli. Toties Kreklos līdz 12iem naktī varēja dabūt pa brīvu 0,5 alu, no kura knapi pusi izdzēru. :D Un jā, nezinu kas par vainu, bet kkā pēdējās reizes Kreklos nav kā agrāk . Nav tā pavisam forši. Toties Alias spēlēt vnm ir forši. :D
Ak jā, Kreklos tjip skaitījās ka ir DJ cīņa - Jax vs Johansons. Tā arī nemanīju kur tā cīņa bija, ja abi kopā dīdžejoja uz skatuves, nevarēja noteikt kurš no viņiem tag spēlē un kurš nē un cik cilvēku pie katra dj visvairāk dejo. :D Bet mūzika laba.

Es neizprotu taksometru cenas. Ja es paņemu taksi tieši pie Kreklu ieejas un, aizbraucot līdz mājām, par to samaksāju 3ls, tad kāpēc ir tā, ka paņemot taksi no stacijas un aizbraucot uz mājām ir 3,50 jāmaksā, lai gan stacija mājām ir daudz tuvāk nekā Krekli.

Ja iepriekš domāju, ka nedēļā pirms brīvlaika nu gan vajadzētu apmeklēt visas lekcijas, tad tā doma ir pavisam izgāzusies. :D Šodien uz vācu valodu aizgāja 1 vai 2 cilvēki no visas grupas un es, protams, nebiju to skaitā. :D Tāpat izpalika arī reklāmdizains, uz kuru pēdējoreiz biju laikam februārī. Tātad brīvlaiks sācies ar bastošanu. Bet nekas, pārdzīvošu to. :D