Tādas psihoanalītiskās sarunas kā šovakar skaipā ar cilvēku, kuram principā ir pretējs viedoklis, pretēja dzīve un tās uztvere (lai gan man tomēr vnm ir licies, ka ir kas kopīgs. :D) palīdz arī labāk iepazīt sevi.
Tādās sarunās, lai gan to nav daudz, liekas, ka nu spēju pārkāpt sev pāri, runāt par visu to, ko parasti esmu paturējusi sevī. Un jā, arī pēc tādas runāšanas paliek vieglāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru