-Kaut kur brauksi Jaungadā? -Jā, ar seju rosolā.

Tagad ir pienākusi arī šīgada pēdējā diena.. Un šīgada pēdējais ieraksts šajā blogā.

Domāju, ka nav vērts tagad iedziļināties un analizēt, kāds ir bijis šis gads, kas bijis labs/slikts/pavisam slikts utt. jo.. Nav vairs iespējams mainīt pagātni, var mainīt tikai nākotni, jo tagadne kā tāda nepastāv (jā, es zinu, ka tas ir visnotaļ filozofisks jautājums, bet tomēr. :D).

Tāpēc svarīgākais ir tas, kāds būs nākamais gads. Un es zinu, ka man tas būs labs. Lai arī mani sagaidīs daudz pārmaiņu - universitātes beigšana, cerams, ka iestāšanās maģistros, pastāvīgs darbs un līdz ar to daļēja pārcelšanās uz Rīgu (fingers crossed).. bet būs labs gads.

Tev arī būs labs nākamais gads. Un Tev. Tev arī, un arī Tev. Kā arī Tev (pieņemu, ka ar tik daudz "Tev" te pietiks, jo ne jau visi šo blogu lasa :D)

Un par to arī cheers.

Little Things.

Pagājušonedēļ nejauši pamanīju, ka manai mīļākajai jaunības dienu ārzemju grupai Good Charlotte jau novembrī iznāca jauns albums. Jel, kā es to varēju palaist garām, tādi elki viņi taču bija. :D

Man liekas, ka Good Charlotte man pielipināja Rutiš kādā 8.klasē.. Un kopš tā laika arī fanošana par viņiem auga un auga (līdz viņus nomainīja Muse :D). Pašlaik viņus arī klausos, rakstot šos ierakstus. Jaunais albums pagaidām liekas tāds pašvaks, bet viņu mūzika kopumā uzreiz atmiņā attina vecos laikus.. Tā ir, ka kādā konkrētā laikā klausīto mūziku izdzirdot vēlāk, uzreiz ienāk prātā laiks, kad to iepriekš klausījos.

Nezinu kāpēc, bet man joprojām kaut kā neticas, ka esmu viņus redzējusi/dzirdējusi arī dzīvajā. :) 2008.gada aprīlī Tallinā. braukšanas piedzīvojumos neiedziļināšos, bet atceros, ka koncerts bija foršs, solists Džoels vēl teica "hello fans from Latvia" :)

Nejauši pārcilājot šādus un citus notikumus domās, jāsecina, ka pa šiem gadiem bijis daudz kas foršs. :) Un es zinu, ka būs arī turpmāk.

Counting the days.

Nu jau arī ir pagājušas pāris nedēļas kopš pēdējām skolas dienām šajā mācību gadā un pēdējais mācību semestris ar lekcijām iekš LLU ir noslēdzies. Vēl tikai tāds sīkums kā prakse un bakalaurs. :) āā, un sesija.. :D Jeb pāris dienas, ko dēvē par sesiju,lai savāktu parakstus un uzrakstītu eksāmenu, uz kuru visiem jau sen ir atbildes.

mācību gada sākumā es cerēju, ka vismaz šis semestris tiešām dos kaut ko labu un kaut ko arī iemācīs, beidzot kaut ko noderīgu. Mācību priekšmeti pēc to nosaukumiem arī likās tādi visnotaļ interesanti un lietderīgi - stresa un laika menedžments, starptautiskie ekonomiskie sakari, juridisko dokumentu tulkošana, uzņēmējdarbība etc. Un.. Jā, sanāca kārtējais bezjēdzīgais semestris. :) Vienā (ne visai bieži apmeklētā) priekšmetā mēs paši sev izvēlējāmies beigās atzīmes un pasniedzēja vēl pārmeta, kāpēc mēs visi sev liekam tikai 8, vajag taču vairāk, jo lekciju apmeklējumam nav nozīmes. Citā priekšmetā nedēļu pirms semestra beigām pasniedzēja nezināja, kā mums izliks atzīmes. Citur ieskaitēs augstākā atzīme, ko varēja dabūt, bija 9 (studiju nolikumā, protams, tai jābūt 10). No tulkošanas priekšmeta arī lielas jēgas nebija - tie, kas saprot angļu valodu, tie arī māk uzrakstīt ieskaites, pāris jauni termini no pasniedzējas, kurus var atrast arī vārdnīcā, nezinu vai kādam palīdzēja. Vēl citā priekšmetā vnk nolasot švaku prezentāciju par kādu valsti sliktā angļu valodā, ar sliktām prezentācijas prasmēm pasniedzēja mierīgi ieliek 8. Par ekonomiskajiem sakariem un to pasniedzēju varētu vēl plaši stāstīt, bet lai jau.. Ak jā, un mums šosemestr bija tāds izcils priekšmets kā ekoloģija. Es nesaprotu, kāpēc visiem kursiem un programmām to bāž iekšā pie obligātajiem priekšmetiem (nu un, ka LLU nosaukumā ir lauksaimniecība). Baigā jēga no priekšmeta, kur lekcijās nabaga pasniedzēju neviens neklausās un nav iespējams neko pierakstīt + semestra laikā jāmācās uz 6 testiem garlaicīgus likumus par visādiem dabas parkiem, dabas zonām, aizliegumiem tajās - nezinu kā citiem, bet es pēc katra testa jau esmu aizmirsusi, par ko tas bija. Ak jā, un sesijā ir eksāmens ar 50 jautājumiem..

Ko es ar to visu gribēju pateikt.. Nezinu, cik labi/slikti tas bija, ka izvēlējos šeit mācīties un man nav ne jausmas, kā būtu bijis, ja es mācītos ko citu, bet.. kas man tiešām ir žēl - tā ir izmestā nauda par mācībām. Maksāt gandrīz 1000ls gadā par ko tādu - NAV VĒRTS! Centīšos to kompensēt ar maģistru, kur centīšos tikt budžetā (turiet īkšķus :D).

Viena lieta, kas tiešām bijusi laba pa šiem 4 gadiem - kursabiedri. :) Bija jautri gan 1.kursā, gan arī tagad 4.kursā. Un es ceru, ka mums visiem sanāks tikties arī kursa salidojumos.

Bet tā - nevaru vien sagaidīt jūniju un izlaidumu, tiešām.

Are we there yet?

Rit jau pēdējie stundu desmiti šajā gadā un beidzot es saņēmos, lai veiktu pēdējos šīgada ierakstus blogā.

Tātad.

Pirmais, ko vēlējos aprakstīt, ir mini-ceļojums uz Stokholmu. Jā, tas jau notika sen - pirms pāris nedēļām, bet tomēr ir pieminēšanas vērts. :D

Viss sākās oktobra beigās, kad brālis atdeva vinnētas biļetes braucienam ar prāmi uz Stokholmu = 4 biļetes, A kajīte, brokastis iekļautas. Man jau sen gribējās tādā veidā aizbraukt un apskatīt Stokholmu, tāpēc, saņemot biļetes, protams, sapriecājos. Bet.. Nezināju, ka lielākā problēma būs kompānijas atrašana. Vienam navnaudas, vienu nelaiž un kategoriski aizliedz braukt draugs, vēl kādam darbs, vēl citam pēkšņi vairs nav naudas tieši braukšanai, citam vēl tas un tas utt. Bet nu beigās savācās vecā labā vidusskolas trijotne manā, Rutiša un K izpildījumā un tad nu 3atā arī braucām. Secinājumi?

• Es ar prāmi NEKAD vairs nebraukšu. :D Otrā un pēdējā reize, kad braucu ar prāmi. šajā ziņā man gadījās neliels fail - domāju, ka man jau nu nepaliks slikti - 1x biju braukusi ar prāmi no Igaunijas uz Somiju, paliku kajītē pa nakti - nekas nebija. Izrādās, pa nakti tad prāmis stāvēja krastā un tad brauciens bija tikai 4h pa mierīgu jūru. :D So, izrādās, ka man no prāmja pamatīgas šūpošanās 17 stundu garumā (vienā virzienā) pamatīgi reibst galva. Nav forši. Visa tā šūpošanās, kratīšanās, vibrēšana un slīpums - brrr. Mēģināšanu aizmigt pirmajā naktī labāk nemaz nepieminēšu.
• Es biju domājusi (un arī dzirdējusi nostāstus), ka braukšana ar prāmi vienmēr ir kā ballīte, jo tur taču arī notiek visādas ballītes. Tas, ko mēs redzējām - jēlā dzīvā grupa, pustukšs bārs turpceļā - nebija ballīte. :D Nu labi, dj gan mēs neiečekojām, jo tas bija pašā augstākajā klājā un viss tur sākās tieši tad, kad bija vislielākā šūpošanās. :D
• Nezinu kāpēc, bet biju iedomājusies, ka diena Stokholmā būs saulaina. Wrong! Jau izkāpjot ārā, mūs sagaidīja putenis. Sniegs sitās sejā, kājas pēc stundas jau bija pavisam slapjas, jo ielas tur ir netīrītas. Nu pavisam netīrītas! Bradājām pa sniegu, pa dubļu sniegu, sniega žļurgu utt. Bet tā neko sev no pus11iem līdz 16iem nonstopā staigāt un staigāt.
• Stokholma ir skaista. Es noteikti būtu pamanījusi ko vairāk, ja tik ļoti nevajadzētu skatīties, kur jāliek kājas, bet pilsēta forša. Lai gan Oslo man tomēr labāk patīk.
• Mans pirmais slēpņošanas plāns ārzemēs totāli izgāzās. :) dienu pirms izbraukšanas biju sagatavojusi Stokholmas centra 4 kartes, kur katrā bija atzīmēti kādi 3-4 slēpņi. Domāju, ka m;es visu dienu vazāsimies tikai pa centru un slēpņošanai tas būs izdevīgi, bet.. Centrā bijām salīdzinoši maz, bijām uz citām vietām. So, kad man bija tā izdevība atrast vienu slēpni, es to, protams, arī neatradu. :D Nezinu kāpēc, tanī vietā ievadot koordinātas, man uzrādīja, ka tur nav nekāda slēpņa. abām pārējām kompanjonēm uzreiz tas apnika un tā nu tas arī palika.. mans nepiepildītais sapnis par pirmo atrasto slēpni ārzemēs. :D
• Vāsa muzejs gan ir iespaidīgs. Tas arī bija vienīgais muzejs, ko apmeklējām, toties tas bija tā vērts.
• Stokholmā noteikti atgriezīšos vēl kādu reizi. Noteikti.
• Prāmja veikalu pluss - tur varēja atrast un nopirkt tādus alkoholiskos dzērienus, kādus Latvijā neesmu redzējusi. :D Piemēram, meža zemeņu liķieri un jau gatavu Bacardi Mojito.
• pastaigājām arī pa Stokholmas vecpilsētu - tā nedaudz atgādināja Vecrīgu, tās Ziemassvētku tirdziņš arī atgādināja Doma laukuma tirdziņu.
• Un par drošību.. Biju pieradusi pie tādas drošības kontroles, kāda ir lidostās - domāju ka, kāpjot uz kuģa, arī tur būs tas pats. Bet nē, turpceļā mums pirms iekāpšanas pavirši paskatījās pases, somas nepārbauda, suņu nav, metāla detektora nav. Galvenais, lai pase ir un biļete, kurā uzvārds var mierīgi būt uzrakstīts nepareizi. Tādā veidā nonācām pie secinājuma, ka tas būtu pavisam easy - iekāpt kuģī samīnētam un jūras vidū uzrīkot sprādzienballīti. + kāpjot atpakaļ uz kuģa Stokholmā mums pat nepārbaudīja pases - vai tās sakrīt ar biļešu vārdiem. Nu comon! Man tas nelikās normāli.

To pašu un vēl šo to var izlasīt arī Rutiša dienasgrāmatā šeit. Kopumā.. Protams, nenožēloju, ka aizbraucu, bet 34 stundas kratīties prāmī.. Not my style.

G.A.U.J.A.

Tikko pabeidzu veidot semestra noslēguma darbu reklāmas veidošanā - izvēles priekšmetā, kurā semestra laikā biju uz pāris praktiskajām nodarbībām un vienu lekciju. Darba uzdevums bija izveidot reklāmas kampaņu portatīvajiem datoriem "Gauja". Grūtākais visā, protams, bija izveidot pašu reklāmu. Nezinu ar ko citiem asociējas vārds "gauja", bet man pirmās asociācijas bija ar Latvijas upi un vārdu, ko parasti dod govīm (jo tām dod upes nosaukumus vārdiem). Jāpiebilst, ka es tikai šogad uzzināju, ka ir tādi Gaujas datori. :D un nē, tas nebija tad, kad paziņoja par šīs reklāmas kampaņas darbu. Galvenā ideja sastāvēja no reklāmām preses izdevumos 2 lapās - pirmā sastāv no kādu darba kolēģu sarunas, kuriem arī ir tikai tādas primitīvas asociācijas par Gauju, otrā sastāv no paskaidrojuma, kas ir Gauja. Neticami, bet reklāmā nav izmantot fotožops (kāds pārsteigums.. :D). Un lūk - mana visprimitīvākā reklāma! Pirmā. Un pēdējā.

Par to, ka nav par ko.

Gribas pasūdzēties, bet nav kam. Nē, vispār ir kam - blogam, jo es to tagad arī daru. :D Tviterī tomēr ar 140 zīmēm ir pamaz.

Laiks iet, bet es joprojām te maz rakstu. Galvā joprojām ir vairāki ieraksti, ko te gribētu veikt, bet tos atlieku un atlieku. Oh, well..

Skolā atlicis nu jau mazliet mazāk par 2 nedēļām, ko mācīties, un mācību semestris būs beidzies. Pirmspēdējais semestris @ LLU un pēdējais semestris ar lekcijām. Par to visu gribas veltīt atsevišķu stāstu, bet šoreiz gribas pasūdzēties par dažiem skolas darbiem. :D

4 gadu laikā bieži bijis tā, ka ir jātaisa kādi grupu darbi. Man patīk grupu darbi, bet gandrīz vienmēr tie ir sanākuši nevienlīdzīgi.. Pirmajos gados vienmēr sanāca būt pārī ar bijušo klasesbiedreni, kura reti nāk uz lekcijām, nemāk angļu valodu (bieži darbi bija jātaisa angliski) un nemācās. Bieži vien es viņu arī tā glābu - parakstījos viņas vietā lekcijās (nav jau grūti..), taisīju grupu darbus - pats lielākais bija projektu vadībā - bija jātaisa projekts angļu valodā pie ne visai jaukas pasniedzējas. Es zinu, ka divatā nekas nesanāktu un labāk pati uztaisu tos darbus, jo tas ir labākais variants labākas atzīmes iegūšanai. + esot ar pārējām kursabiedrenēm, ar kurām parasti sanāk strādāt grupā (īpaši šogad), man besī, ka man bieži liekas, ka pārējie visu dara nepareizi un es viena varētu labāk (darbos angļu valodā gan tā tiešām ir; par dažu kursabiedru līmeni angļu valodā 4.kursā pat asaru var nobirdināt..). Tā nav vienmēr, bet enīvei. :D No vienas puses mana vaina, sava veida perfekcionisms, no otras puses vnk neveicas ar cilvēkiem apkārt. Pašlaik jātaisa 2 grupu darbi - tirgzinībās un reklāmā. Un lūk kāds piemērs - es jau tagad gribu pārtaisīt tirgzinību darbu, jo - iepriekš biju aizsūtījusi meitenēm vienu darbu no Atlanta kā piemēru par tādu pašu tēmu, tikai tur novecojuši dati, nav visa vajadzīgā informācija. man atsūtīja mūsējo darbu, kurā viss vienkārši tika pārkopēts. To, kas bija atlanta darbā, par savu darba daļu ielika kursabiedrene, bet man jātaisa analīze par pārējo (2/3 no darba), kas nav atlanta darbā. + vēl bezjēdzīgi viņas ielika teoriju no pasniedzējas materiāliem, ko vispār nevajag un kas nav par tēmu + info no citas grupas darba, kas arī apskata pavisam citu tēmu!. Jeibogu nu.. Nu labi, tikai tā dēļ es arī gribēju te sūdzēties. :D Nedomāju, ka šo visu izlasot, citiem rastos izpratne par ieraksta jēgu, bet nu vismaz labi, ka man pašai tā ir. :D Protams, tā nav vienīgā lieta mācību procesā, par ko varētu pasūdzēties.. Bet to citreiz. Tagad man jātaisa tirgzinību darbs.