2011. gada 11. jūlijs

X_x

Pamatīgi apputējis un aizmirsts blogs.
Tik sen te nebiju neko ierakstījusi, ka pat tagad, kad gribēju te ieiet, uz brīdi piemirsu, kāda tad īsti bija mana bloga adrese.

2011. gada 26. marts

Par zemes (ne)stundu.

Atceros, ka pirms pāris gadiem, kad arī šeit ieviesa Zemes stundas akciju, arī es tajā piedalījos un to atbalstīju - savā istabā izslēdzu uz stundu datoru, apgaismojumu un ņurdēju par to, ka tanī pašā laikā pārējie ģimenes locekļi sēdēja pie diviem ieslēgtiem televizoriem un manas domas neņēma vērā. :D
Toreiz man tā likās baigi labā ideja, bet tikai vēlāk iedomājos, ka ierīču izslēgšana un ieslēgšana pēc stundas taču patērē lielāku enerģiju nekā, ja tās būtu bijušas ieslēgtas visu laiku. Ironiski, ka pēc Zemes stundas tika secināts, ka tieši tad bija vislielākais elektrības patēriņš, par ko var izlasīt šeit. Un vispār - ja ievērotu kaut mazus sīkumus katru dienu - piemēram, izslēgtu datora monitoru, laikā, kad to neizmanto, vai izslēgtu apgaismojumu, kad izietu no istabas, vai radio klausītos caur internetu nevis to atsevišķi slēgtu iekšā utt, labums un elektrības ietaupījums būtu daudz ievērojamāks nekā izslēdzot ierīces uz stundu vienreiz gadā. Un tieši tā arī es cenšos darīt. Un tāpēc Zemes stundā nepiedalīšos.

2011. gada 15. marts

Our time is running out.

Ir 15. marts.
Pēc mēneša 15.aprīlī jānodod bakalaura darbs. Lai gan tas skaitās kā melnraksts, bet enīvei.
Un rekur ir atjautības uzdevums - diez cik daudz no bakalaura man jau ir paveikts?

Eh, žēl, ka nav kādu tabletīšu, piemēram kā ibumetīna, kas noņemtu slinkumu. Tas tiešām šobrīd noderētu.
Lai arī biju sev solījusi, ka bakalauru jau nu es toč sākšu laicīgi, lai nav pēdējos datumos jānodod, tomēr izskatās, ka sevi piečakarēju.
kā tviterī rakstīju, es pat varētu vainot savu mācību programmu - nebūtu bijis tik daudz haļavas, nebūtu es tagad tik ļoti izlaidusies un slinka. Bet tā jau vienmēr jebko varētu atrast, ko vainot, izņemot sevi. :D

Un vēl. Pēc 3iem mēnešiem izlaidums. Kā TIK ātri varēja paiet veseli 4 gari gadi?

2011. gada 10. februāris

Raw 2

Pagājušajā 5dienā, apņēmības pilna, sāku savu svaigēšanas eksperimentu. Gan jau citu reizi izturēšu tā mēnesi, bet ar pirmo reizi sanāca ieturēt 6 raw food dienas. Nu, ir jau labāk par 1-2 dienām, bet gribējās ilgāk.. Varbūt es būtu izturējusi ilgāk, ja būtu vegāne, bet who knows.
Secinājumi -
  • šaubos, vai tā ir/bija tikai man, bet svaigēšanu visvieglāk ir ieturēt brīvdienu laikā, kad nav īpaši jāpiepūlas un kkur jāiet/kkas jādara. 3 brīvdienas viss bija easy, bet, kad sāku braukāt uz darbu, pēkšņi palika grūtāk - gribējās to silto ēdienu vakariņās un viss.
  • sākot svaigēšanu, mazliet uztraucos par to, ka varētu parādīties kāda alerģija - reizēm tā rodas no kādiem pārāk saķīmiķizētiem augļiem un tā. Bet nekas nebija. Aizdomājos, ka maybe alerģiska reakcija citreiz radusies no tā, ka tanī pašā laikā lietota kāda cita termiski apstrādāta pārtika.
  • šajās 6 dienās pārtiku tikai no svaigiem augļiem un dārzeņiem, un tējas. Medu nelietoju tās pašas alerģijas dēļ. Riekstus negribējās pirkt un rozīnes negaršo. īpaši neizmēģināju visādas raw receptes, izņemot to, ka uz radiatora kaltēju sagrieztas kartupeļu ripiņas ar garšvielām un samaltas linsēklas ar tomātiem un papriku - gatavo rezultātu vienreiz pagaršoju un izmetu ārā..
  • Kā jau minēju, svaigēšanu pārtraucu, jo tomēr pārāk gribējās karstu ēdienu. Toties pēc šīm 6 dienām pavisam negribas nekādus miltu izstrādājumus, saldumus u.tml
  • Reti kad biju aizdomājusies par to, cik tomēr dārzeņu garša ziemā un vasarā atšķiras. Parasti taisu dārzeņu salātus ar eļļu/krējumu/majonēzi un ēdu tos kopā ar vēl kaut ko, tāpēc to garša nav tik ļoti pamanāma. šajās dienās salātus taisīju bez mērcēm un vienā ēdienreizē ēdu tikai tos vai ēdu monomaltīti, piemēram, vienā ēdienreizē tikai burkānus un viss. Un tieši tā sapratu, ka dārzeņi ziemā ir TIK negaršīgi! Varbūt drīzāk bezgaršīgi. Un vienalga, vai tie ir no ārzēmēm vai Latvijas. Varbūt, ja visu pārtiku būtu pirkusi bio veikalos, kur āboli vai banāni maksā 3ls/kg, tas būtu kaut ko mainījis, bet - nē, paldies. Gaidu pirmos pavasara lociņus un redīsus.
  • Un apkārtējo attieksme.. Muļķīgi un primitīvi no cilvēku puses, uzzinot par svaigēšanu, ir prasīt, vai nākamais solis būs pārtikšana no svaiga gaisa/saules enerģijas vai kļūšana par vegānseksuāli. Tāpat kā uzreiz nosodīt tādu ēšanu, ka tā netiek uzņemti vitamīni, olbaltumvielas u.tml.
Enīvei, svaigēšanas apņēmība joprojām nav pazudusi un drīz mēģināšu atkal. Cheers.