Little Things.

Pagājušonedēļ nejauši pamanīju, ka manai mīļākajai jaunības dienu ārzemju grupai Good Charlotte jau novembrī iznāca jauns albums. Jel, kā es to varēju palaist garām, tādi elki viņi taču bija. :D

Man liekas, ka Good Charlotte man pielipināja Rutiš kādā 8.klasē.. Un kopš tā laika arī fanošana par viņiem auga un auga (līdz viņus nomainīja Muse :D). Pašlaik viņus arī klausos, rakstot šos ierakstus. Jaunais albums pagaidām liekas tāds pašvaks, bet viņu mūzika kopumā uzreiz atmiņā attina vecos laikus.. Tā ir, ka kādā konkrētā laikā klausīto mūziku izdzirdot vēlāk, uzreiz ienāk prātā laiks, kad to iepriekš klausījos.

Nezinu kāpēc, bet man joprojām kaut kā neticas, ka esmu viņus redzējusi/dzirdējusi arī dzīvajā. :) 2008.gada aprīlī Tallinā. braukšanas piedzīvojumos neiedziļināšos, bet atceros, ka koncerts bija foršs, solists Džoels vēl teica "hello fans from Latvia" :)

Nejauši pārcilājot šādus un citus notikumus domās, jāsecina, ka pa šiem gadiem bijis daudz kas foršs. :) Un es zinu, ka būs arī turpmāk.

We will be victorious!

Iepriekšējā ierakstā rakstīju par Positivus'2010 apmeklējumu un nolēmu, ka tā galvenajiem hedlaineriem Muse jāvelta atsevišķs ieraksts. :D

Ikviens, kas mani pietiekami labi pazīst, zina, ka mana mīļākā grupa ever ir.. jā, tieši tā - MUSE! :D Ļotiļoti gaidīju, kad varēšu tikt uz kādu viņu koncertu kopš 2007.gada oktobra, kad dzirdēju viņus Oslo. un nu šovasar man palaimējās dzirdēt un redzēt viņus trešo reizi (bet ceru, ka būs vēl 4tā, 5tā reize utt. :D).

Nu lūk. Un tāda sanāca mana 6diena/Positivus festivāla otrā diena -

Pamodos no rīta teltī, kura jau bija sakarsusi no saules, pagulēt nebija iespējams. Jutos tāda kā salauzta un stīva pēc nelielas gulēšanas guļammaisā, kuram apakšā ir telts audums un zem tā ļoti grubuļaina zeme. Vienā kājā jutu stīvumu, bet otrā iepriekšējā dienā bija iekodis dundurs. Esmu ļoti alerģiska pret visādiem kodumiem un sanāca tā, ka man pie ceļa locītavas izveidojās pamatīgs pampums - tāds, ka nevarēju palocīt kāju un ļoti grūti bija apsēsties uz zemes. Pampums dienas laikā nemazinājās, drīzāk otrādi - pēc jūras tas palika vēl lielāks. Bet tas tomēr netraucēja manam vakara plānam - tikt pēc iespējas tuvāk Muse. :D Tā nu ar Agnesi kādos 8os vakarā ieņēmām 2.rindu, tālāk atlika vien gaidīt. Izrādās, ka tas bija pats mokošākais. :D otro rindu ieņēmām astoņos, bet Muse uzstāšanās bija 23:30. Kamēr priekšā nebija daudz cilvēku, varēja sēdēt uz zemes, man tas nekādu priekšrocību nedeva, kāja sāpēja tā vēl vairāk. Tad sekoja Scissor Sisters uznāciens. Man ļooti patika, lai arī zināju tikai viņu populārākās dziesmas. Pēc SS uzstāšanās - atkal jāgaida stunda stāvus. šīs stundas laikā daži cilvēki iespraucās starp mani un draudzeni + paspēju ntās reizes nodomāt, ka šī nu ir pēdējā reize, kad es eju uz kādas grupas uzstāšanos pašā priekšā, nekad vairs tā nemocīšos, jo kāja sāpēja, bija grūti nostāvēt un man nenormāli gribējās dzert. Bet.. stunda pagāja un.. sākās Muse uzstāšanās! Tanī brīdī es aizmirsu visas sāpes, visu slikto un manī radās milzīga enerģija. :D Izdziedājos, izspiedzos, izlēkājos, izbaudīju katru dziesmu. Ja iepriekš likās, ka laiks tik lēni velkas, tad Muse laikā tas pagāja tik ātri! un koncerts.. bija AWESOME! man ļoooooooooti patika. šo uzstāšanos no 3 apmeklētajiem koncertiem stabili lieku pirmajā vietā, īpaši jau emociju ziņā. Publika priekšā gan likās foršāka nekā iepriekšējās reizes - Rīgas koncertā biju pirmajā rindā pretī Metjū un tiku pietiekami daudz saspiesta, bet šoreiz, vismaz tur kur es atrados, bija tīri normāli, varēja palēkāt un tā. Atcerējos vienu starpgadījumu - kkas no tālākajām rindām meta (laikam) uz Metjū pusi savu botu, bet tā vietā trāpīja ar to pa plecu meitenei man blakus.

enīvei, pēc koncerta pirmās domas - gribu vēl! vēēēēēēl, vēēēēēēēēēēēēl! :] Un domas par to, ka nekad vairs neietu uz Muse pirmajās rindās, kaut kur bija pagaisušas, turklāt iezagās prātā doma, ka bija vien vērts visu pagājušo vasaru smagi strādāt zemeņu/aveņu laukos Skotijā, izlaist visas ballītes un festivālu, lai šogad redzētu Muse. :D

Nākamajā dienā apskatīju uzstāšanās setlisti, nezinu, varbūt tikai man tā, bet liekas dīvaini, ka to, ko varētu likt kā (ja tā var teikt-) starpdziesmu rifus/pārejas ( kā Interlude) liek sarakstā kā parastu dziesmu. Prieks, ka bija Cave. bet man ļoti gribējās, lai būtu Citizen Erased un žēl, ka nebija arī Stockholm Syndrome.

Un vēl. Daži noteikti arī zina, kā es cepos par iespēju satikt Muse SWH fanu teltī uz meet&greet. mēģināju sazvanīt attiecīgos konkursus, kur varēja iegūt fanu telts ieejas aproci, un piedalīties tajos, kur 2x zaudēju tikai ar viena punkta atšķirību. Liku arī sludinājumus. dienā pirms Positivus man zvanīja un piedāvāja šo fanu telts apmeklējumu par 30ls. Atteicos. Mazliet nožēloju, protams, bet nu nauda ir nauda. :D vēl 6dien mēģināju izmantot pēdējo iespēju un pazvanīju vienam cilvēkam, kurš varētu ievest teltī, bet tur arī nekas nesanāca. Protams, ka škrobe bija.. līdz 7dienas vakaram, kad uzzināju, ka Muse nemaz nebija tur. :D Žēl to fanu, kas viņus arī tik ļoti gaidīja, bet prieks, ka neizmetu 30 vai mazāk latu par ieeju, tas gan būtu bijis epic fail. :D Prieciņš toties bija beidzot nopirkt Muse krekliņu. :]

Enīvei, nevaru vien sagaidīt nākamo reizi, kad redzēšu Muse. :)

Call me any time you need a problem.

Kaut kā mazliet netipiski man, bet šovakar sanāca tā, ka biš pavēroju Eirovīziju,
kuru izvairījos skatīties jau vairākus gadus. :D
No tām fināla 10 dziesmām pilnībā dzirdēju laikam pusi.
No dzirdētā iepatikās 2 - Triānas parks (Rutai bija taisnība, tās solistes balss atgādina Guano Apes :D) un Camillas (laikam tā viņus sauca) - laikam tāpēc iepatikās, ka galīgi ne-eirovīziska formāta dziesmas, bet labas. :D
Busulim - busulīga dziesma. :D Arī patika. Plusiņš par smukiem Vorhola krekliņiem un vispār viņš man kkā pēdējā laikā baigi atgādina vienu pazīstamo. :D
Bet tā - manuprāt, nebūtu bijusi liela nelaime, ja tā Eirovīzija tomēr nebūtu notikusi. :)

Only by the night.

Manuprāt, Depeche Mode jaunā dziesma "Wrong" daudz labāk skanētu bez tiem wrong wrong pa vidu.

Bet mana šī laika favorītdziesma, kura iespējams vēl ilgu laiku būs favorītdziesma nr1, ir Kings of Leon - "Closer". TIIIIIK laba.

SIGUR RÓS

Gaidīju un veiksmīgi sagaidīju.
Un patika. Skaisti bija.
Viens no retajiem koncertiem, kur man svarīga bija tieši pati mūzika un tās baudīšana neņemot vērā to, cik tuvu/tālu tu esi no skatuves, neņemot vērā k-kādus skatuves specefektus, cik daudz redzi no skatuves un tā.