-Kaut kur brauksi Jaungadā? -Jā, ar seju rosolā.

Tagad ir pienākusi arī šīgada pēdējā diena.. Un šīgada pēdējais ieraksts šajā blogā.

Domāju, ka nav vērts tagad iedziļināties un analizēt, kāds ir bijis šis gads, kas bijis labs/slikts/pavisam slikts utt. jo.. Nav vairs iespējams mainīt pagātni, var mainīt tikai nākotni, jo tagadne kā tāda nepastāv (jā, es zinu, ka tas ir visnotaļ filozofisks jautājums, bet tomēr. :D).

Tāpēc svarīgākais ir tas, kāds būs nākamais gads. Un es zinu, ka man tas būs labs. Lai arī mani sagaidīs daudz pārmaiņu - universitātes beigšana, cerams, ka iestāšanās maģistros, pastāvīgs darbs un līdz ar to daļēja pārcelšanās uz Rīgu (fingers crossed).. bet būs labs gads.

Tev arī būs labs nākamais gads. Un Tev. Tev arī, un arī Tev. Kā arī Tev (pieņemu, ka ar tik daudz "Tev" te pietiks, jo ne jau visi šo blogu lasa :D)

Un par to arī cheers.

Little Things.

Pagājušonedēļ nejauši pamanīju, ka manai mīļākajai jaunības dienu ārzemju grupai Good Charlotte jau novembrī iznāca jauns albums. Jel, kā es to varēju palaist garām, tādi elki viņi taču bija. :D

Man liekas, ka Good Charlotte man pielipināja Rutiš kādā 8.klasē.. Un kopš tā laika arī fanošana par viņiem auga un auga (līdz viņus nomainīja Muse :D). Pašlaik viņus arī klausos, rakstot šos ierakstus. Jaunais albums pagaidām liekas tāds pašvaks, bet viņu mūzika kopumā uzreiz atmiņā attina vecos laikus.. Tā ir, ka kādā konkrētā laikā klausīto mūziku izdzirdot vēlāk, uzreiz ienāk prātā laiks, kad to iepriekš klausījos.

Nezinu kāpēc, bet man joprojām kaut kā neticas, ka esmu viņus redzējusi/dzirdējusi arī dzīvajā. :) 2008.gada aprīlī Tallinā. braukšanas piedzīvojumos neiedziļināšos, bet atceros, ka koncerts bija foršs, solists Džoels vēl teica "hello fans from Latvia" :)

Nejauši pārcilājot šādus un citus notikumus domās, jāsecina, ka pa šiem gadiem bijis daudz kas foršs. :) Un es zinu, ka būs arī turpmāk.

Counting the days.

Nu jau arī ir pagājušas pāris nedēļas kopš pēdējām skolas dienām šajā mācību gadā un pēdējais mācību semestris ar lekcijām iekš LLU ir noslēdzies. Vēl tikai tāds sīkums kā prakse un bakalaurs. :) āā, un sesija.. :D Jeb pāris dienas, ko dēvē par sesiju,lai savāktu parakstus un uzrakstītu eksāmenu, uz kuru visiem jau sen ir atbildes.

mācību gada sākumā es cerēju, ka vismaz šis semestris tiešām dos kaut ko labu un kaut ko arī iemācīs, beidzot kaut ko noderīgu. Mācību priekšmeti pēc to nosaukumiem arī likās tādi visnotaļ interesanti un lietderīgi - stresa un laika menedžments, starptautiskie ekonomiskie sakari, juridisko dokumentu tulkošana, uzņēmējdarbība etc. Un.. Jā, sanāca kārtējais bezjēdzīgais semestris. :) Vienā (ne visai bieži apmeklētā) priekšmetā mēs paši sev izvēlējāmies beigās atzīmes un pasniedzēja vēl pārmeta, kāpēc mēs visi sev liekam tikai 8, vajag taču vairāk, jo lekciju apmeklējumam nav nozīmes. Citā priekšmetā nedēļu pirms semestra beigām pasniedzēja nezināja, kā mums izliks atzīmes. Citur ieskaitēs augstākā atzīme, ko varēja dabūt, bija 9 (studiju nolikumā, protams, tai jābūt 10). No tulkošanas priekšmeta arī lielas jēgas nebija - tie, kas saprot angļu valodu, tie arī māk uzrakstīt ieskaites, pāris jauni termini no pasniedzējas, kurus var atrast arī vārdnīcā, nezinu vai kādam palīdzēja. Vēl citā priekšmetā vnk nolasot švaku prezentāciju par kādu valsti sliktā angļu valodā, ar sliktām prezentācijas prasmēm pasniedzēja mierīgi ieliek 8. Par ekonomiskajiem sakariem un to pasniedzēju varētu vēl plaši stāstīt, bet lai jau.. Ak jā, un mums šosemestr bija tāds izcils priekšmets kā ekoloģija. Es nesaprotu, kāpēc visiem kursiem un programmām to bāž iekšā pie obligātajiem priekšmetiem (nu un, ka LLU nosaukumā ir lauksaimniecība). Baigā jēga no priekšmeta, kur lekcijās nabaga pasniedzēju neviens neklausās un nav iespējams neko pierakstīt + semestra laikā jāmācās uz 6 testiem garlaicīgus likumus par visādiem dabas parkiem, dabas zonām, aizliegumiem tajās - nezinu kā citiem, bet es pēc katra testa jau esmu aizmirsusi, par ko tas bija. Ak jā, un sesijā ir eksāmens ar 50 jautājumiem..

Ko es ar to visu gribēju pateikt.. Nezinu, cik labi/slikti tas bija, ka izvēlējos šeit mācīties un man nav ne jausmas, kā būtu bijis, ja es mācītos ko citu, bet.. kas man tiešām ir žēl - tā ir izmestā nauda par mācībām. Maksāt gandrīz 1000ls gadā par ko tādu - NAV VĒRTS! Centīšos to kompensēt ar maģistru, kur centīšos tikt budžetā (turiet īkšķus :D).

Viena lieta, kas tiešām bijusi laba pa šiem 4 gadiem - kursabiedri. :) Bija jautri gan 1.kursā, gan arī tagad 4.kursā. Un es ceru, ka mums visiem sanāks tikties arī kursa salidojumos.

Bet tā - nevaru vien sagaidīt jūniju un izlaidumu, tiešām.

Are we there yet?

Rit jau pēdējie stundu desmiti šajā gadā un beidzot es saņēmos, lai veiktu pēdējos šīgada ierakstus blogā.

Tātad.

Pirmais, ko vēlējos aprakstīt, ir mini-ceļojums uz Stokholmu. Jā, tas jau notika sen - pirms pāris nedēļām, bet tomēr ir pieminēšanas vērts. :D

Viss sākās oktobra beigās, kad brālis atdeva vinnētas biļetes braucienam ar prāmi uz Stokholmu = 4 biļetes, A kajīte, brokastis iekļautas. Man jau sen gribējās tādā veidā aizbraukt un apskatīt Stokholmu, tāpēc, saņemot biļetes, protams, sapriecājos. Bet.. Nezināju, ka lielākā problēma būs kompānijas atrašana. Vienam navnaudas, vienu nelaiž un kategoriski aizliedz braukt draugs, vēl kādam darbs, vēl citam pēkšņi vairs nav naudas tieši braukšanai, citam vēl tas un tas utt. Bet nu beigās savācās vecā labā vidusskolas trijotne manā, Rutiša un K izpildījumā un tad nu 3atā arī braucām. Secinājumi?

• Es ar prāmi NEKAD vairs nebraukšu. :D Otrā un pēdējā reize, kad braucu ar prāmi. šajā ziņā man gadījās neliels fail - domāju, ka man jau nu nepaliks slikti - 1x biju braukusi ar prāmi no Igaunijas uz Somiju, paliku kajītē pa nakti - nekas nebija. Izrādās, pa nakti tad prāmis stāvēja krastā un tad brauciens bija tikai 4h pa mierīgu jūru. :D So, izrādās, ka man no prāmja pamatīgas šūpošanās 17 stundu garumā (vienā virzienā) pamatīgi reibst galva. Nav forši. Visa tā šūpošanās, kratīšanās, vibrēšana un slīpums - brrr. Mēģināšanu aizmigt pirmajā naktī labāk nemaz nepieminēšu.
• Es biju domājusi (un arī dzirdējusi nostāstus), ka braukšana ar prāmi vienmēr ir kā ballīte, jo tur taču arī notiek visādas ballītes. Tas, ko mēs redzējām - jēlā dzīvā grupa, pustukšs bārs turpceļā - nebija ballīte. :D Nu labi, dj gan mēs neiečekojām, jo tas bija pašā augstākajā klājā un viss tur sākās tieši tad, kad bija vislielākā šūpošanās. :D
• Nezinu kāpēc, bet biju iedomājusies, ka diena Stokholmā būs saulaina. Wrong! Jau izkāpjot ārā, mūs sagaidīja putenis. Sniegs sitās sejā, kājas pēc stundas jau bija pavisam slapjas, jo ielas tur ir netīrītas. Nu pavisam netīrītas! Bradājām pa sniegu, pa dubļu sniegu, sniega žļurgu utt. Bet tā neko sev no pus11iem līdz 16iem nonstopā staigāt un staigāt.
• Stokholma ir skaista. Es noteikti būtu pamanījusi ko vairāk, ja tik ļoti nevajadzētu skatīties, kur jāliek kājas, bet pilsēta forša. Lai gan Oslo man tomēr labāk patīk.
• Mans pirmais slēpņošanas plāns ārzemēs totāli izgāzās. :) dienu pirms izbraukšanas biju sagatavojusi Stokholmas centra 4 kartes, kur katrā bija atzīmēti kādi 3-4 slēpņi. Domāju, ka m;es visu dienu vazāsimies tikai pa centru un slēpņošanai tas būs izdevīgi, bet.. Centrā bijām salīdzinoši maz, bijām uz citām vietām. So, kad man bija tā izdevība atrast vienu slēpni, es to, protams, arī neatradu. :D Nezinu kāpēc, tanī vietā ievadot koordinātas, man uzrādīja, ka tur nav nekāda slēpņa. abām pārējām kompanjonēm uzreiz tas apnika un tā nu tas arī palika.. mans nepiepildītais sapnis par pirmo atrasto slēpni ārzemēs. :D
• Vāsa muzejs gan ir iespaidīgs. Tas arī bija vienīgais muzejs, ko apmeklējām, toties tas bija tā vērts.
• Stokholmā noteikti atgriezīšos vēl kādu reizi. Noteikti.
• Prāmja veikalu pluss - tur varēja atrast un nopirkt tādus alkoholiskos dzērienus, kādus Latvijā neesmu redzējusi. :D Piemēram, meža zemeņu liķieri un jau gatavu Bacardi Mojito.
• pastaigājām arī pa Stokholmas vecpilsētu - tā nedaudz atgādināja Vecrīgu, tās Ziemassvētku tirdziņš arī atgādināja Doma laukuma tirdziņu.
• Un par drošību.. Biju pieradusi pie tādas drošības kontroles, kāda ir lidostās - domāju ka, kāpjot uz kuģa, arī tur būs tas pats. Bet nē, turpceļā mums pirms iekāpšanas pavirši paskatījās pases, somas nepārbauda, suņu nav, metāla detektora nav. Galvenais, lai pase ir un biļete, kurā uzvārds var mierīgi būt uzrakstīts nepareizi. Tādā veidā nonācām pie secinājuma, ka tas būtu pavisam easy - iekāpt kuģī samīnētam un jūras vidū uzrīkot sprādzienballīti. + kāpjot atpakaļ uz kuģa Stokholmā mums pat nepārbaudīja pases - vai tās sakrīt ar biļešu vārdiem. Nu comon! Man tas nelikās normāli.

To pašu un vēl šo to var izlasīt arī Rutiša dienasgrāmatā šeit. Kopumā.. Protams, nenožēloju, ka aizbraucu, bet 34 stundas kratīties prāmī.. Not my style.

G.A.U.J.A.

Tikko pabeidzu veidot semestra noslēguma darbu reklāmas veidošanā - izvēles priekšmetā, kurā semestra laikā biju uz pāris praktiskajām nodarbībām un vienu lekciju. Darba uzdevums bija izveidot reklāmas kampaņu portatīvajiem datoriem "Gauja". Grūtākais visā, protams, bija izveidot pašu reklāmu. Nezinu ar ko citiem asociējas vārds "gauja", bet man pirmās asociācijas bija ar Latvijas upi un vārdu, ko parasti dod govīm (jo tām dod upes nosaukumus vārdiem). Jāpiebilst, ka es tikai šogad uzzināju, ka ir tādi Gaujas datori. :D un nē, tas nebija tad, kad paziņoja par šīs reklāmas kampaņas darbu. Galvenā ideja sastāvēja no reklāmām preses izdevumos 2 lapās - pirmā sastāv no kādu darba kolēģu sarunas, kuriem arī ir tikai tādas primitīvas asociācijas par Gauju, otrā sastāv no paskaidrojuma, kas ir Gauja. Neticami, bet reklāmā nav izmantot fotožops (kāds pārsteigums.. :D). Un lūk - mana visprimitīvākā reklāma! Pirmā. Un pēdējā.

Par to, ka nav par ko.

Gribas pasūdzēties, bet nav kam. Nē, vispār ir kam - blogam, jo es to tagad arī daru. :D Tviterī tomēr ar 140 zīmēm ir pamaz.

Laiks iet, bet es joprojām te maz rakstu. Galvā joprojām ir vairāki ieraksti, ko te gribētu veikt, bet tos atlieku un atlieku. Oh, well..

Skolā atlicis nu jau mazliet mazāk par 2 nedēļām, ko mācīties, un mācību semestris būs beidzies. Pirmspēdējais semestris @ LLU un pēdējais semestris ar lekcijām. Par to visu gribas veltīt atsevišķu stāstu, bet šoreiz gribas pasūdzēties par dažiem skolas darbiem. :D

4 gadu laikā bieži bijis tā, ka ir jātaisa kādi grupu darbi. Man patīk grupu darbi, bet gandrīz vienmēr tie ir sanākuši nevienlīdzīgi.. Pirmajos gados vienmēr sanāca būt pārī ar bijušo klasesbiedreni, kura reti nāk uz lekcijām, nemāk angļu valodu (bieži darbi bija jātaisa angliski) un nemācās. Bieži vien es viņu arī tā glābu - parakstījos viņas vietā lekcijās (nav jau grūti..), taisīju grupu darbus - pats lielākais bija projektu vadībā - bija jātaisa projekts angļu valodā pie ne visai jaukas pasniedzējas. Es zinu, ka divatā nekas nesanāktu un labāk pati uztaisu tos darbus, jo tas ir labākais variants labākas atzīmes iegūšanai. + esot ar pārējām kursabiedrenēm, ar kurām parasti sanāk strādāt grupā (īpaši šogad), man besī, ka man bieži liekas, ka pārējie visu dara nepareizi un es viena varētu labāk (darbos angļu valodā gan tā tiešām ir; par dažu kursabiedru līmeni angļu valodā 4.kursā pat asaru var nobirdināt..). Tā nav vienmēr, bet enīvei. :D No vienas puses mana vaina, sava veida perfekcionisms, no otras puses vnk neveicas ar cilvēkiem apkārt. Pašlaik jātaisa 2 grupu darbi - tirgzinībās un reklāmā. Un lūk kāds piemērs - es jau tagad gribu pārtaisīt tirgzinību darbu, jo - iepriekš biju aizsūtījusi meitenēm vienu darbu no Atlanta kā piemēru par tādu pašu tēmu, tikai tur novecojuši dati, nav visa vajadzīgā informācija. man atsūtīja mūsējo darbu, kurā viss vienkārši tika pārkopēts. To, kas bija atlanta darbā, par savu darba daļu ielika kursabiedrene, bet man jātaisa analīze par pārējo (2/3 no darba), kas nav atlanta darbā. + vēl bezjēdzīgi viņas ielika teoriju no pasniedzējas materiāliem, ko vispār nevajag un kas nav par tēmu + info no citas grupas darba, kas arī apskata pavisam citu tēmu!. Jeibogu nu.. Nu labi, tikai tā dēļ es arī gribēju te sūdzēties. :D Nedomāju, ka šo visu izlasot, citiem rastos izpratne par ieraksta jēgu, bet nu vismaz labi, ka man pašai tā ir. :D Protams, tā nav vienīgā lieta mācību procesā, par ko varētu pasūdzēties.. Bet to citreiz. Tagad man jātaisa tirgzinību darbs.

zZz

Šodien biju pie zobārsta, pie kura nebiju bijusi.. hmm. kopš laika, kad pirms 18 gadu vecuma vajadzēja fiksi salabot zobus, kamēr tas vēl skaitījās pie bezmaksas pakalpojumiem. :D

Ejot uz vizīti, biju sanervozējusies pamatīgi, jo ne jau tāpat vien gribēju uz turieni iet un zobu labošana nav tas patīkamākais, kas var ar Tevi notikt. Problēma bija tajā, ka man ir sākuši augt gudrības zobi un vienā pusē tie spiež 2 zobus uz āru/iekšu. :/ Māte un kursabiedrenes mani sabiedēja ar visādiem variantiem, ka pie neizaugušā gudrības zoba iegriezīs smaganas un to raus ārā vai ka raus ārā šķībo zobu, vai arī, ka vajadzēs likt platīti. Beigās nemaz nebija tik traki, jo man pateica, ka par to jāiet runāt pie ortodonta, bet es jau biju sadomājusies, ka man šodien jau kko raus ārā.. :D Bet sajust, ka Tev urbj zobu tā, ka šķiet -tūlīt aizurbs līdz smadzenēm, joprojām nav patīkami.

Saistībā ar šo visu atcerējos arī atmiņu ainas no zobārsta apmeklējumiem bērnībā.. Joprojām atceros, kā bļāvu un bļāvu, sēžot zobārsta krēslā, un mani biedēja - ja neapklusīšu, tad man iedos lielo birsti/urbi, ar kuru vēl vairāk sāpēs :S Varbūt tāpēc man tā nepatīk iet pie zobārsta pat tagad? Eh, laimīgie bērni, kuriem vairs nevajag piedzīvot zobu labošanu bez anestēzijas. :D

-

Šobrīd es jūtos tā, kā agrāk biju jutusies tikai vienu reizi.

Toreiz kāds nomira, bet tagad...

Es nesaprotu, ko tieši es esmu tādu noziegusies un kas vainas manai karmai, ja man atkal un atkal par kaut ko ir jācieš. Saka, ka viss sliktais, kas notiek, padara tevi tikai stiprāku. Ne mani. Es jūtos tikai vājāka un vēl vieglāk ievainojama. Bet cik ilgi diez tā var izturēt?

Kā jebkuram cilvēkam, arī man bijuši gan dažādi kāpumi, gan kritumi dzīvē. Par pēdējo kritumu es varu nosaukt laiku, kad pag.gad atbraucu no Skotijas - man likās, ka nu tik viss sāksies, atgūšu visas iekavētās izklaides utt. Bet viss izrādījās nepareizi, vairs nekur nejutos iederīga, nevienam tā īsti nebiju vajadzīga, nekas nenotika un neko negribējās un sajutos depresīvi. Bet, lai arī kā es pati tam sākumā neticēju, viss pēkšņi mainījās, es sāku just tādas emocijas, kādas vēl nekad nebiju jutusi un beidzot varēju teikt, ka jūtos laimīga. Un es tam ticēju, ka tā arī būs turpmāk.. Un smagi kļūdījos. Tas viss tika man atņemts un nu esmu turpat, kur sākumā, nevienam nevajadzīga un tikai vēl sliktākā stāvoklī un nezinu vai pašlaik tam tikšu pāri.

Man daudzi ir pārmetuši, ka es esmu pārāk naiva. Pat nezinu, kāpēc tā ir. Naivuma dēļ esmu arī daudz reizes pamatīgi un ne tik pamatīgi aplauzusies, bet es joprojām nevaru no tā tikt vaļā. Arī tagad savā naivumā ticu, ka tomēr kaut kad kaut kas varētu mainīties. Bet ko nu..

Un es nesaprotu, kāpēc šeit par to rakstu. Negribas, lai tas visiem būtu izlasāms, bet varbūt tā ir pat labāk, jo tādā veidā mazāk paturu visu sevī..

Labs darbs, kas padarīts.

Šajās brīvdienās, kamēr vēl labs laiks, es biju domājusi atpūsties, beidzot mazliet paslēpņot pa Jelgavu, bet..

Tā visa vietā sanāca 2 dienas normāli pastrādāt kraujot/staipot/nesot malku. Tā visa rezultātā sanesti apmēram 10 kubikmetri malkas un pašlaik ir normāls nogurums un mana mugura sāpēs kliedz pēc masāžas. Bet normāls darbs padarīts, vismaz skatoties bildēs.. :D

Tā bija sākumā..

Pirmās dienas beigās..

Un otrās dienas beigās..

...

Viena no vissliktākajām sajūtām un situācijām ir tad, kad zini,

ka ar sev tuviem cilvēkiem ir gadījies kas slikts vai pret kādu no viņiem slikti izturas,

bet Tu neko lietas labā nevari izdarīt..

Par vēlēšanām.

Manas pirmās atmiņas par vēlēšanām ir iešana līdzi tētim uz tuvāko vēlēšanu iecirkni 90to gadu vidū. Tolaik man bija tikai daži gadi un, protams, es nezināju, kas tās tādas vēlēšanas ir, kāpēc ir jāiet uz kaut kādu māju, kur ir daudz cilvēku un "būrīši" ar aizkariem. Toties es biju priecīga, ka man pēc tam tika vairāki papīrīši ar visādiem vārdiem, ar kuriem varēju spēlēties. :D

Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un beidzot arī pati varēju piedalīties vēlēšanās. Šodien. Kāpēc tikai tagad pirmā balsošanas reize? 9.Saeimas vēlēšanu laikā man vēl nebija 18 gadu, bet pag.gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās es biju Skotijā..

Savu izvēli neslēpju - balsoju par Vienotību. Neieslīgstot dziļās diskusijās, manuprāt, tas tiešām bija jēdzīgākais variants, par ko balsot, atšķirībā no kursabiedrenēm, kas grasījās balsot par Saskaņas Centru, jo "viņi ir par krieviem, ieviesīs otru oficiālo valodu", "viņi ir normālākie", "nav jau nekā cita, par ko balsot", "nepatīk Dombrovskis"..

Stop crying your heart out.

Mjā, sen te nebija rakstīts. Liekas, ka šī lapa jau sākusi pamatīgi iesūnot. :D

Cerēju vismaz vienu ierakstu vēl septembra mēnesī veikt, bet nepamanīju, ka jau pienāca oktobris. Pa kuru laiku?

Tik daudz kas un tajā pašā brīdī nekas nav noticis pa šo laiku. Ik pa brīdim iešaujas kādas domas, ko varētu te piefiksēt, idejas vairākiem ierakstiem jau sen prātā, bet.. Nu nerakstās nekas un viss. Nezinu, kāpēc tā.

Bet.. Apsolu, es labošos. :D

6d - 6d

Šonedēļ secināju, ka mani ir apsēdušas visādas tizlības un neveiklības.

No pagājušās 6dienas līdz šodienai ar mani ir notikušas šādas lietas:

• 6dien, ejot pa kāpnēm lejā, nokritu, jo paslīdēja čība
• pa nedēļu pļaujot zāli, laikam sadedzināju pļaujmašīnu, jo no tās sāka nākt dūmi.
• vakar nejauši salauzu dušas aizkara stangu
• tāpat vakar nejauši izlēju tēju uz datorgalda un vēlāk arī ūdeni uz klaviatūras un svārkiem
• šodien nejauši apgāzu ūdens krūzi uz virtuves galda. protams, ūdens izlija gan uz galda, gan grīdas.
• Mjā, vēl bija jau iepriekšējā ierakstā pieminētā alerģija.. + vēl vienā naktī kkas man iekoda vaigā, bet labi, ka nebija supermassive pampums.
• vienā vakarā aizmirsu nokrāsot nagus. izdomāju tos fiksi nolakot gultā, jo kamēr es lasītu grāmatu, tie varētu nožūt. sākot lakot nagus, lakas pudelīte nejauši apgāzās un izveidojās lakas plankums uz krekliņa. To vismaz veiksmīgi sanāca uzreiz notīrīt nost ar lakas noņēmēju.
• un noteikti vēl ir kaut kas, ko esmu aizmirsusi pieminēt.

Tik daudz visādu tizlību tik īsā laikā nekad nav bijis. Iepriekš uzskaitītais parasti būtu vairāku mēnešu norma. :D + vēl pa nedēļu bijuši visādi dīvaini sapņi. Kas ar mani notiek?

FML

There's gonna be an accident.

Man liekas, ka noteikti esmu jau vairākos ierakstos pieminējusi, ka esmu ļoti alerģisks bērns, bet nu ir vesels ieraksts tieši par šo tēmu. :D

Par alerģijām bērnībā diez ko daudz neatceros, bet zinu, kādas vispār ir bijušas - pampumi no odu kodumiem, sarkani pleķi uz sejas, kas izrādījās no medus, pumpas no mandarīnu un zemeņu pārēšanās, no pavasarī vis-kaut-kā ziedoša un pat nezinu no kā ziemā. ak jā, un kur nu vēl gadījums, kad vasaras sākumā pēc 8.klases man sākās nenormāla alerģija no kkādas obligātās potes un mani ielika slimnīcā.. Toties alerģijšķaudīšana gan nekad nav bijusi. :D

vienmēr uzmanos (lasīt arī kā - baidos) no lapsenēm/bitēm/kamenēm/iršiem, jo negribu pat domāt, kas būtu, ja kāda lapsene iekostu, ja jau no dundura koduma rodas normāls pampums. Tieši kārtējais dundurkodums lika par šo pasūdzēties arī te. :D

vienvārdsakot - man šitas viss ir pamatīgi pieriebies.

Un ja vien būtu kādas zāles, kas atbrīvotu no visvisvisām alerģijām vienkopus uz mūžu.. :/

We will be victorious!

Iepriekšējā ierakstā rakstīju par Positivus'2010 apmeklējumu un nolēmu, ka tā galvenajiem hedlaineriem Muse jāvelta atsevišķs ieraksts. :D

Ikviens, kas mani pietiekami labi pazīst, zina, ka mana mīļākā grupa ever ir.. jā, tieši tā - MUSE! :D Ļotiļoti gaidīju, kad varēšu tikt uz kādu viņu koncertu kopš 2007.gada oktobra, kad dzirdēju viņus Oslo. un nu šovasar man palaimējās dzirdēt un redzēt viņus trešo reizi (bet ceru, ka būs vēl 4tā, 5tā reize utt. :D).

Nu lūk. Un tāda sanāca mana 6diena/Positivus festivāla otrā diena -

Pamodos no rīta teltī, kura jau bija sakarsusi no saules, pagulēt nebija iespējams. Jutos tāda kā salauzta un stīva pēc nelielas gulēšanas guļammaisā, kuram apakšā ir telts audums un zem tā ļoti grubuļaina zeme. Vienā kājā jutu stīvumu, bet otrā iepriekšējā dienā bija iekodis dundurs. Esmu ļoti alerģiska pret visādiem kodumiem un sanāca tā, ka man pie ceļa locītavas izveidojās pamatīgs pampums - tāds, ka nevarēju palocīt kāju un ļoti grūti bija apsēsties uz zemes. Pampums dienas laikā nemazinājās, drīzāk otrādi - pēc jūras tas palika vēl lielāks. Bet tas tomēr netraucēja manam vakara plānam - tikt pēc iespējas tuvāk Muse. :D Tā nu ar Agnesi kādos 8os vakarā ieņēmām 2.rindu, tālāk atlika vien gaidīt. Izrādās, ka tas bija pats mokošākais. :D otro rindu ieņēmām astoņos, bet Muse uzstāšanās bija 23:30. Kamēr priekšā nebija daudz cilvēku, varēja sēdēt uz zemes, man tas nekādu priekšrocību nedeva, kāja sāpēja tā vēl vairāk. Tad sekoja Scissor Sisters uznāciens. Man ļooti patika, lai arī zināju tikai viņu populārākās dziesmas. Pēc SS uzstāšanās - atkal jāgaida stunda stāvus. šīs stundas laikā daži cilvēki iespraucās starp mani un draudzeni + paspēju ntās reizes nodomāt, ka šī nu ir pēdējā reize, kad es eju uz kādas grupas uzstāšanos pašā priekšā, nekad vairs tā nemocīšos, jo kāja sāpēja, bija grūti nostāvēt un man nenormāli gribējās dzert. Bet.. stunda pagāja un.. sākās Muse uzstāšanās! Tanī brīdī es aizmirsu visas sāpes, visu slikto un manī radās milzīga enerģija. :D Izdziedājos, izspiedzos, izlēkājos, izbaudīju katru dziesmu. Ja iepriekš likās, ka laiks tik lēni velkas, tad Muse laikā tas pagāja tik ātri! un koncerts.. bija AWESOME! man ļoooooooooti patika. šo uzstāšanos no 3 apmeklētajiem koncertiem stabili lieku pirmajā vietā, īpaši jau emociju ziņā. Publika priekšā gan likās foršāka nekā iepriekšējās reizes - Rīgas koncertā biju pirmajā rindā pretī Metjū un tiku pietiekami daudz saspiesta, bet šoreiz, vismaz tur kur es atrados, bija tīri normāli, varēja palēkāt un tā. Atcerējos vienu starpgadījumu - kkas no tālākajām rindām meta (laikam) uz Metjū pusi savu botu, bet tā vietā trāpīja ar to pa plecu meitenei man blakus.

enīvei, pēc koncerta pirmās domas - gribu vēl! vēēēēēēl, vēēēēēēēēēēēēl! :] Un domas par to, ka nekad vairs neietu uz Muse pirmajās rindās, kaut kur bija pagaisušas, turklāt iezagās prātā doma, ka bija vien vērts visu pagājušo vasaru smagi strādāt zemeņu/aveņu laukos Skotijā, izlaist visas ballītes un festivālu, lai šogad redzētu Muse. :D

Nākamajā dienā apskatīju uzstāšanās setlisti, nezinu, varbūt tikai man tā, bet liekas dīvaini, ka to, ko varētu likt kā (ja tā var teikt-) starpdziesmu rifus/pārejas ( kā Interlude) liek sarakstā kā parastu dziesmu. Prieks, ka bija Cave. bet man ļoti gribējās, lai būtu Citizen Erased un žēl, ka nebija arī Stockholm Syndrome.

Un vēl. Daži noteikti arī zina, kā es cepos par iespēju satikt Muse SWH fanu teltī uz meet&greet. mēģināju sazvanīt attiecīgos konkursus, kur varēja iegūt fanu telts ieejas aproci, un piedalīties tajos, kur 2x zaudēju tikai ar viena punkta atšķirību. Liku arī sludinājumus. dienā pirms Positivus man zvanīja un piedāvāja šo fanu telts apmeklējumu par 30ls. Atteicos. Mazliet nožēloju, protams, bet nu nauda ir nauda. :D vēl 6dien mēģināju izmantot pēdējo iespēju un pazvanīju vienam cilvēkam, kurš varētu ievest teltī, bet tur arī nekas nesanāca. Protams, ka škrobe bija.. līdz 7dienas vakaram, kad uzzināju, ka Muse nemaz nebija tur. :D Žēl to fanu, kas viņus arī tik ļoti gaidīja, bet prieks, ka neizmetu 30 vai mazāk latu par ieeju, tas gan būtu bijis epic fail. :D Prieciņš toties bija beidzot nopirkt Muse krekliņu. :]

Enīvei, nevaru vien sagaidīt nākamo reizi, kad redzēšu Muse. :)

Un es skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj...

Buongiorno!

Festivālu apmeklēšana pagājušajā gadā tika man izlaista, tāpēc šogad divu domu nebija - uz Positivus es nooooteikti braukšu. Un vēl, kad uzzināju par Muse kā hedlaineriem.. aizbraucu ar. :D

Uz Positivus pirmo gadu nebiju, lai gan ļotiļoti gribējās dzirdēt un redzēt Stereophonics. Otrajā gadā aizbraucu, kompānija un mūzika laba, festivāls labs, atmosfēra pozitīva. Kā jau minēju, tad iepriekšējo gadu sanāca izlaist un tad nu varēju pie sevis salīdzināt, kas pa šīm divām apmeklējuma reizēm mainījies, un apdomāt šī gada secinājumus..

• Manuprāt, atmosfēra noteikti ir mainījusies, kļuvusi daudz bīčpārtijiskāka t.i. daudz pusaudžu, kuri vnk apdzeras, caciņas, kuras brauc ballītes pēc un neko nezina par hedlaineriem utt. Un bļaustīšanās telšu pilsētā.. :D no iepriekšējās reizes atceros, ka viss bija tā smuki un civilizēti, daudz kur skanēja tā gada hedlaineri mašīnās, kas arī pašā telšu pilsētā radīja festivāla atmosfēru, šoreiz gan īpaši neko tādu nemanīju.
• Cilvēku apmeklējums ir uiii, kā pieaudzis. Tas gan netraucēja ieņemt otro rindu uz Scissor Sisters un Muse, bet tas jau ir cits stāsts. :D
• iepriekšējā reizē redzēju diezgan daudz grupu. šoreiz - dažus tikai otrajā dienā. :D Mans atklājums - And So I Watch You From Afar. Mazliet jau žēl, ka neredzēju tos dažus māksliniekus, ko būtu gribējies redzēt, bet pirmās dienas vakars tāpat bija jauks - daudz joku, ūdenspīpes, vīna, "es skrienu, skrienu vēl", "Buongiorno, tutti!" un jaunatklājums par "Cotton Eye Joe" latviskoto versiju. :D
• pagājušajā reizē nepeldējos, bet šogad gan. un ūdens tiiiiiiiiik silts, patīkami.
• Kompānija abās reizēs +/- tā pati un abās reizēs bija forši. :]
• iepriekšējā apmeklējumā bilžu bija daudz, šoreiz tikai sanāca nobildēt Scissor Sisters un Muse.
• Ar katru reizi man paliek arvien neērtāk gulēt teltī, īpaši, ja zeme ir ļoti grubuļaina un nav nekādu segu un matraču, tikai guļammaiss. :D Eh, vecums nenāk viens.
• komentāros lasīju par to, ka daudzi sūdzējās par WC, dušu maksu u.tml. Nu nezinu, ja dušas cena liekas tik augsta, tad mierīgi var iztikt ar paplunčāšanos jūrā, bet WC serviss liekas labāks nekā bija iepriekš :D vnk atceros, ka iepriekšējā reizē telšu pilsētā to bija maz un no rītiem bija rindas un pamatīga smaka, šogad tualešu daudz vairāk un tās laicīgi tika iztīrītas. :D
• dunduru kodumi alerģiskam bērnam (man) galīgi nav forši. pamatīgs pampums pie ceļa locītavas vēl jo vairāk nav forši.

Tas arī īsumā viss.

Nākamgad uz Positivus es noteikti gribēšu braukt, bet.. iespējams, ka tad vairāk pievērsīšu uzmanību iespējai pirkt biļeti uz vienu dienu.

Pērs Gints ir melis.

Jau jūlijs klāt un beidzot laiks arī te kaut ko atkal ieskribilēt, ja pat Rutiš nesen sūdzējās, ka te nav nekā jauna.. :D

Tikko aizvadītā nedēļas nogale bija visnotaļ forša un interesanta, tāpēc varētu mēģināt te pierakstīt dažus novērojumus/faktus par to.

• Pirmoreiz piedalījos tādā lietā kā kāršu spēles "Cūkas" turnīrā. Man galvenais bija neizkrist jau pirmajā kārtā, kurā spēlēja pie galdiņa pa 4 cilvēkiem un tam, kam pēdējā vieta, bija jāizstājas. :D Bet tā sanāca, ka pat tiku finālā, kurā spēlēja 6 cilvēki un paliku 4. vietā. Par rezultātu nesūdzos :D

• Pieminētajā cūku turnīrā ieradās arī cilvēki no LNT taisīt par to ziņu sižetu. Man ne sevišķi gribējās tikt kadrā, bet sanāca tieši otrādāk - paspēja mani pat mazliet nointervēt, bet labi, ka sižetā ielika tikai pāris vārdus. :D

• Uzzināju ko pavisam jaunu. Visu savu apzinīgo mūžu es par dunduru biju uzskatījusi kko pavisam citu, kas nav dundurs. :D vislaik bija licies, ka dundurs ir tāds kā milzīgs ods, bet nu uzzināju, ka tas pēc izskata līdzīgs lapsenei. :D Patika arī temats 6dienas vēlā vakarā par latviešu senvārdiem, kurus vajadzēja minēt. :D

• Ja pavada laiku puišu kompānijā, tad ir visnotaļ liela iespēja, ka ēdienreizes tiks ieturētas kādā junkfood vietā. :D Tā es nokļuvu Makdonaldā, kurā pēdējoreiz biju pag.gada augustā Oslo (arī puiša kompānijā :D), bet pirms tam iekš LV laikam pēdējoreiz tur kko ēdu 10.klasē laikam. Un tur pat pārdod salātus! :D

• Es ļooooti gribēju atrast weekendā kaut vienu kešu, bet tas diemžēl nesanāca. Nu nekas.

• Un pats galvenais.. Vairāk tādu foršu weekendu kā šis! :]

1

Gads bez gaļas un zivīm.



Go Veg!
Un izlasi 101 iemeslu, kāpēc izvēlēties veģetārismu TE.

Mans šīsdienas secinājums -
ļotiļoti grūti ir sevi piespiest veidot kādu darbu (referātu/kursa darbu/šajā gadījumā prakses atskaiti), ja pusgadu pilnīgi nekas tāds nav darīts.
4dienu un 5dienu speciāli paņēmu brīvas, lai uzrakstītu kādus 80% no visa. Rezultātā bija tikai uzrakstīta prakses dienasgrāmata, kurai vēl 6dien vakarā pierakstīju klāt tukšās 2 nedēļas ,lai nākamajā dienā to varētu parakstīt. šodien uztaisīju visu teoriju - 12lpp, lai gan pirms tam bija ieplānots, ka šodien viss jau būtu pabeigts un varētu nodot. Sliņķe, ko lai citu saka. :D

^^

Patīk būt Liepājā.

DJ, uzliec šito!

Vakar tika satiktas kursabiedrenes. Protams, ar pasēdēšanu kojās vakars vien nebeidzās. Tika iets uz Krekliem, kur pēdējoreiz biju.. hmm.. decembra vidū, kad svinēju savu dz.dienu. :D
šī laikam bijusi ilgākā pauze, kad tur neesmu bijusi. un vispār.. Nemaz nenožēloju, ka tā ir. :D Tagad ballējos Liepājā nekā tur un tā ir foršāk. :]
Bet Kreklos - kā jau Kreklos. Apsargi tie paši, meiteņu pārsvars pār puišiem zālē tas pats, joprojām arī ir indivīdi, kas kko dzer, dzer, pārvietojas pa zāli, visu nopēta un pēc tam dejo vieni paši mēģinot nemanot pievienoties kādam bariņam. :D Karstums gan tur pamatīgs un mūzika tāda patizla, vismaz šoreiz. Un pilns ar neredzētām sejām, jauniņiem studentiem, nav pat nevienas paziņas, ar ko sasveicināties un nav pat kreklu mēbeles.
Atcerējos par Rutiša teikto kaut kad (Rutiš, izlabo mani, ja kļūdos :D) - Tu ej, ej un ej tusēt, kamēr vienu brīdi saproti, ka tas vairs nav priekš Tevis, Tu tanī vietā nejūties kā agrāk un kkas ir mainījies. Nu lūk, un sapratu, ka tā tiešām ir ar mani. :D Kaut kā liekas, ka to visnotaļ ietekmējusi pati Kreklu atmosfēra, kas ir mainījusies no tās, kāda tā bija, kad gāju 1., 2.kursā.
Varbūt ja nebūtu tik agri sākusi iet uz Krekliem, man joprojām tur liktos forši, bet kas to lai zina..:D enīvei, visādi tur gājis, visādi piedzīvojumi, forši un ne tik forši vakari tur bijuši, bet tas viss jau ir pagātnei. :)

Apkārt viens vienīgs nezāļu lauks..

Šodien (nu pēc laika sanāk jau vakar, bet tas tā..) sanāca atklāt dārza darbu sezonu - ne gluži ar zāles pļaušanu, bet ar ravēšanu.
Ravēšana vienmēr bijusi man pats nepatīkamākais, drausmīgākais darbs. Nu ļotiļoti nepatīk man ravēt, bet lielākoties no tā nevarēja un nevar izsprukt, diemžēl.. :D
Nu lūk. Un tā nu dārzā biš paravējot (tikai biš, jo sāka līt lietus :]), atcerējos pagājušo vasaru. Jāā, tā pati Skotija. :D Oficiāli sanāca, ka braucu lasīt avenes un zemenes. Bet.. bija arī citi lauku darbi.. un kur nu bez ravēšanas :D Un to atceroties, tagad neliela paravēšana dārzā nu vairs neliekas pats šausmīgākais, kas var būt, jo pats šausmīgākais jau ir piedzīvots pagājušovasar. :D
Kas? 8h ilga ravēšana pa garumgarām zemeņu rindām, vienu dienu, otru, trešo.. vienu brīdi tas pat izrādījās labāk nekā to visu dienu lasīt zemenes, bet tas tā. :D
ak jā, un pats šausmonīgākais saistībā ar ravēšanu tika piedzīvots šis te -
bedweeding. Tas ir tiiiiiiiiiiiiiiiiiiik drausmīgi, ja Tu visu dienu guli tādā "gultā" ar seju uz leju un ar rokām kašājies pa dobēm., kamēr Tevi velk traktors. + pirmoreiz, kad tā vajadzēja darīt, pēc tam reālis reibonis metās. FUJ.
Un tad nu šitā dēļ vismaz ir panākts, ka parasta dārza paravēšana vairs neliekas nekas tik drausmīgs. :D

Thumbs up.

Tas, ka šodien redzēju vienu stopētāju pie mājām blakus esošās šosejas un vakar dzirdēju kko par brālēnu, kurš atgriezās no stopēšanas ceļojuma, kur galamērķis bija (ja nemaldos) Krakova, lika atcerēties par vienu vecu sapni -
arī aizstopēt kkur uz ārzemēm vai pa kādu konkrētu valsti. Cerams, ka kkad jaunībā tas vēl sanāks. :]

Un vispār sen, tiešām seeeen neesmu stopējusi tepat. Pēdējoreiz atceros stopēšanu pagājušajā vasarā Skotijā, kad no saviem laukiem vajadzēja tikt uz vietējo pilsētu - apm 5-6km, es stāvu un stopēju, bet draudzene blakus stāv aizgriezusies, jo viņai stopēšana nepatīk. :D Toreiz Skotijā 2x sanāca nostopēt foršas zemās sporta mašīnas, tajās gan braukt ir naaaaais :D
Tagad noteikti būtu forši kkad aizstopēt līdz Liepājai vai no turienes uz Jelgavu, bet ne vienai - joprojām nē, paldies. :D

.

Mjā.
Joprojām ir lietas, kurām nespēju tikt pāri.

Ace of spades.

Mana pēdējā laika aizraušanās -->


Pokers.
Gan 3D pokers ar sekoman'iešiem, gan pokera paspēlēšana feisbukā, gan arī īstais pokers dzīvajā.
Bilde gan var maldināt, jo bieži sanāk arī zaudēt. :D

LDz

Pagājušajā un šajā nedēļā sanāca daudz pastrādāt manā darbā/prakses vietā,
tāpēc katru dienu vajadzēja mērot ceļu ar vilcienu maršrutā "Jelg-Rīg-Jelg" (pa vidu vēl bija ceļš uz/no Babītes, bet tas jau ir cits stāsts. :])
Lūk. Un tieši vienu rītu braucot vilcienā, atcerējos, kā aizpagājušā gada vasaru šādi nobraukāju - arī darba dēļ. Toreiz (un arī šoreiz) ievēroju ka bieži vien cilvēki, braucot vilcienos, izvēlas vienu un to pašu vagonu, reizēm pat vienu un to pašu vietu (solu pie durvīm, pirmo solu labajā pusē, otro solu kreisajā pusē, etc), ja vien tā ir brīva. KĀPĒC? :D
Nu labi, es arī reizēm izvēlos braukt tieši pirmspēdējā vagonā no Jelg puses uz Rīgu un pirmspēdējā vagonā no Rīgas puses uz Jelg. To es arī nespēju izskaidrot, kāpēc tā daru. :D Bet ne jau katru reizi tā.
Bet ko cilvēkam dod tas, ka, katru reizi braucot vilcienā, viņam ir viena un tā pati vieta? Paveiksies darbā vai mīlestībā? Būs naktī labāks miegs? Vai vienkārši muļķīgs ieradums vai rutīna? :D Un, ja vien viņš to nedabon, tad uzreiz ir slikti. Piemērs - vienu vakaru iekāpu viena no pirmajiem cilvekiem pirmajā vagonā un apsēdos pie vagona durvīm. Uzreiz pēc manis kāpa kāds vīrs, kas ar kko bija kopā. Es apsēdos un viņš tieši atvēra durvis un gribēja apsēsties turpat, bet redzēdams, ka es tur esmu, teica kko tamlīdzīgu tam cilvēkam, ar ko viņš bija kopā: "Aii, vajadzēja ātrāk kāpt iekšā, nenovaktēju savu vietu, slikti."

Labi, šī ir pastulba tēma, bet enīvei joprojām nesaprotu, kāpēc tik svarīgas ir vietas vilcienos. :D

Visdrošākā banka Latvijā?

uu, 2 ieraksti vienā vakarā. Sen tā nebija bijis. :D

šī ieraksta tēma ir par kādu banku Latvijā.. Tās nosaukums ir ""P****".
Lai gan... Nu jūs jau sapratāt, runa ir par Parex banku.

Vislaik bijis tā, ka tieši šī banka man visvairāk simpatizēja un tieši tās pakalpojumus es izvēlējos. sākot no skolēnu isic kartes līdz pat jaunajai Maestro kartei, ko šonedēļ uztaisīju. Bet nu šī banka iespaidu par sevi ir pamatīgi sabojājusi. :)

Tātad, šonedēļ gāju uz Parex, lai uztaisītu sev jaunu karti. Iepriekšējai kartei/studentu isic'am bija beidzies termiņš un tā kā jaunus isic vairs netaisa (žēēēl..), izvēlējos sev Maestro karti (paldies Mudītei par visām atbildēm skaipā saistībā ar šo padarīšanu :D). ok, aizeju, uzrakstu iesniegumu un atcerējos, ka pie reizes tak vajadzētu beeeidzot pieslēgt internetbanku. Ok, arī tas darīts.
Vakarpusē nolēmu iečekot, kā viss tur īsti ir ar to internetbanku. Ielogojos, nomainu paroli un ieeju savā kontā. A paga, paga.. Tas nav MANS konts! WTF? :D Lapā parādās, ka lietotājs esmu es t.i. mans vārds+uzvārds, bet visa konta informācija, visi pārskati u.t.t. ir par citu personu. Kādu M.Orlovsku, kurai var redzēt saņemto, iztērēto naudu un konta pārpalikumu. Ja kas, tur nebija daudz, skaipā jau bija joks par to ,ka žēl, nav trāpījies kāda miljonāra konts.. :D Bet nu, kāāā kkas tāds ir iespējams? vai tā gadās bieži? cik droša vispār tad ir Parex banka, ja, sev negribot, esmu gandrīz vai pataisīta par sveša konta hakeri? :D
ok, tika zvanīts uz info telefonu, tur neko nemācēja pateikt. Ielogojās manā kontā, bet tur parādās, ka visa info ir tikai manējā, nekādu svešu kontu. Ieeju pati - nēē, tomēr vēl ir. aizrakstīju ziņu operatoram un atlika gaidīt nākamās dienas rītu. no rīta man pazvanīja, atvainojās par kļūmi, teica, ka tag viss sakārtots un iedeva jaunu paroli. vēlāk pārbaudot internetbanku, tiešām beidzot visi bija tikai mani dati.
Diez viņiem tas likās nasing spešal, ka tā noticis? Cik liela iespējamība ir tā nokļūdīties? Vai es esmu pirmā, kurai tā gadījies? Vai varbūt ir gadījies līdzīgs notikums, un tādā veidā tiešām izņemta nauda no sveša konta?

911

Šodien gadījās uz brīdi pabūt Jelgavas poliklīnikā. Vajadzēja aiziet uztaisīt asins analīzes.
Nav jau tas, protams, nekas traks un labi, ka šoreiz pēc asins noņemšanas no vēnas nesametās zilums. :D

Bet kāpēc es šo ierakstu sāku rakstīt..
Šodien sapratu, cik ļoti man kretinē pretīgi nepieklājīgi vīrieši.
bija tā, ka atnācu uz poliklīniku un tur bija neliela rinda. Prasīju, kurš tur pēdējais bija. Viena tante teica, ka viņa un netālu no viņas stāvēja divi krievu pusmūža vīrieši, no kuriem viens kko man atburkšķēja, ka lai gaidu un tad redzēs. Uzreiz pēc tam no kabineta izgāja pavisam veca tante, kura knapi varēja paiet. viņa piegāja pie krēsliem blakus tiem abiem vīriešiem, paņēma savu mēteli un lūdza, lai kāds no viņiem palīdz uzvilkt. Reakcija bija tāda, ka vecākais no abiem vīriem sēdēja un kko atmurkšķēja krieviski, lai paprasa citam, bet otrs stāvēja un izlikās, ka nedzird/nesaprot. Tante vēlreiz paprasīja un joprojām bija ignore, un tā kā es biju blakus, tad pati palīdzēju viņai. Bet nu kamoooooon, labi, varbūt tie vīrieši nevarēja īsti saprast, ko viņa teica (lai gan.. ja jau dzīvo Latvijā, tad vismaz kkas jāzina/jāsaprot no lv valodas.. vai tad ne?). Bet tak paskatoties uzreiz varēja saprast, ka viņai grūti uzvilkt mēteli un vajadzētu kādam palīdzēt. Tas tiešām ir tik grūti?

Nevis spēlē, bet tēlo.

Vakar man bija teātrvakars. Pat neatceros, kad pirms tam pēdējoreiz biju teātrī.

Atkal tika apmeklēts JRT, kas ir mans favorītteātris, un tika skatīta izrāde "Vectēvs". Nekad nebiju bijusi izrādē, kurā tēlo tikai viens aktieris. Bet bija tiešām interesanti, 3 stundas pagāja ātri. Izrāde ir par karā bez vēsts pazudušo vectēvu, ko meklē mazdēls - aktieris V.Daudziņš. Tiek stāstīts par 2. Pasaules karu; aktieris iemiesojas vairākos tēlos, caur kuriem tiek apskatīta kara tēma/nozīme, tā teikt, gan no krievu, gan no vācu puses. Un ir viela pārdomām.
Bet vispār.. vienīgais, kas man nepatika.. Bija skatītāji. Man liekas, ka man ar humora izjūtu viss ir kārtībā, tāpēc tiešām nesapratu tos cilvēkus aizmugurē, kuri tiešā nozīmē rēca, kad tika stāstīts par karu, šaušanu, cilvēku mocīšanu. Labi, bija daži momenti, kad tika stāstīts kaut kas ar humora pieskaņu, par ko var pasmieties, bet ne jau skaļi zviegt par to, kā šauj cilvēkus un kā izturas pret ebrejiem: "Whahahahahhh, ģeniāli, waaaa, hahahahahah" u.t.t.
+ vēl. Tas ir pavisam saprotams, ka pirms izrāžu sākuma ir jāizslēdz mobilais telefons vai vismaz tā skaņa. Un katru reizi ir kāds, kurš to aizmirst vai domā, ka viņam jau nu pa to pāris stundu laiku neviens nezvanīs un tāpēc nav jegas izslēgt skaņu. Un tādā veidā izrādes vidū pēkšņi no viena gala sāk skanēt "Abrakadabrāāāā" un pēc brīža no otra gala "stabs, stabs, stabs, koks, koks..". Nezinu kā citiem, bet man liekas, ka tā ir kā necieņas izrādīšana pret aktieriem/izrādi/tēātri.
Nu tas tā, īsumā. Un uz teātri gribu vēēl. :)

#

Ir brīži, kad vēlos, lai manai mammai būtu labāki bērni, jo viņa nav pelnījusi tādus kā es un brālis.


šis ir viens no tādiem brīžiem.

18.

Nesen draugos izlasīju tulkojumu par datumu, kurā esi dzimis. Jāsaka, mazliet biju pārsteigta, jo izlasot savas dz.dienas datuma raksturojumu, secināju, ka tas ir visnotaļ precīzs apraksts. īpaši jau sākums.

18.
Pēc pirmā iespaida cilvēki domā, ka jūs esat klusētājs. Faktiski Jūs esat dzīvespriecīgs, bet nosacīti. Jūs savu īsto dabu parādiet tikai tad, kad Jums ir labs garastāvoklis. Kad esat kaprīzs, labāk nebūt Jūsu tuvumā, jo Jūsu emocionālie dusmu izvirdumi un briesmīgais raksturs, atgrūž cilvēkus. Jūsu dzimšanas dienas datums runā, ka Jums patīk strādāt grupā, bet joprojām paliekot personai, kurai ir vajadzīga individuāla attieksme. Jums piemīt filantropiska pieeja darbam, kurā Jūs atrodiet pats sevi. Jūs varat būt labs organizators un administrators. Jūs esat atvērts augstsirdībai un līdzjūtībai. Jums piemīt spēja iedvesmot ar savām idejām. Savas emocijas Jūs vairāk slēpjat neka parādat. Jums grūti izrādīt savu attieksmi un jūtas pret cilvēkiem, kas Jums simpatizē, tādēļ bieži ielaižaties gadījuma attiecībās, kas balstītas tikai un vienīgi uz seksu, pat neiedziļinoties, vai šim cilvēkam Jūs patīkat vai nē. Parasti attiecībām Jūs izvēlaties sev līdzīgus partnerus, tāpēc tās nav ilglaicīgas. Laiks visu sakārtos. Jūsu sirsnība un patiesums jūs veido pievilcīgu.

Papildus.

Trešais ieraksts dienā pēc ilgas nerakstīšanas, not bad. :D

Esmu mājās pēc trenažieriem un atkal pēc karstas dušas ir tas foršais nogurums - it kā spēka vairs nav, bet toties ļoti laba sajūta par to. :D
Pag.nedēļ ar Rutišu atsākām iet uz trenažieriem - beidzot viņu pielauzu. :D
Ir plāns cītīgi iet uz zāli 2 mēnešus un pēc tam, ja tad vairs nebūs sniega, nomainīt zāli uz skriešanas atsākšanu ārā.
Pagaidām viss iet tīri labi un cerams, ka tā arī būs tālāk. :]

Rītā agri saule lēca.

Un, protams, par mācībām.

Vakar beidzās mana 5.sesija @ LLU.
Nav jau vērts iespringt par to, ka joprojām notiek sasodītas nejēdzības, bet tomēr tas mazliet grauž. Dažiem, kas vispār nejēdz angļu valodu, ir tikpat labas atzīmes kā tiem, kas to ļoti labi jēdz. Par google translate tulkotiem tekstiem var dabūt 9. Var sesijā atnākt, samelot, ka esi nodevis visus semestra darbus, tikai pasniedzēja tos nevar atrast un tāpēc ieliek 8. Var uzzināt nerakstītu ieskaišu atbildes, tās uzrakstīt un atstāt uz pasniedzēja galda, it kā tās ieskaites tiešām rakstītas. Var peiteikties uz izvēles priekšmetu, aiziet 1x un dabūt 9 semestrī. Var visu semestri nenākt uz lekcijām, sesijā nodot semestra darbus un dabūt 6 no pasniedzējas, kas skaitās viena no visvisstingrākājām universitātē un parasti daudzus iegāž ar nesekmīgām atzīmēm. Būtībā jau var vispār neiet uz lekcijām (lai gan jābūt 75% no visam lekcijam obligātajam apmeklējumam), samuldēt kko sesijā un tās laikā visu easy nokārtot.
Lūk, ko nozīmē 980ls par mācībām gadā bezbudžeta programmā, kas skaitās vieglākā universitātē.

Bet runājot par citu skolu.. 5dien beidzot aizgājām ar Vikuļu paciemoties uz Spīdolu. :D Tur nebija būts kopš atestāta saņemšanas, tā ka - diezgan sen. Ienākot iekšā, uzreiz likās - tā ir Spīdola, wtf? :D Visapkārt jaunā zelta paaudze, skolā skan radio, tā mazliet iespaidīgi. :D Papļāpājām ar skolotāju S, kurai tag sasodīti kruts kabinets, un fiksi aizgājām arī uz halli pie skolotājas B. :D Redz kā mainās cilvēki - tā pati skolotāja, kas agrāk brēkusi un bļāvusi uz mums, tag apskauj un sauc mūs par savām meitenēm. :D Bet tā kopumā - forši jau.
Un šogad jāaizet arī uz Spīdolas dienu beidzot. Kā nekā 20 gadu jubileja. :D

In the name of.

Beidzot pirmais ieraksts 2010.gadā.. :D

Pēdējā laikā šito vietu sanācis atstāt novārtā, arī bloga pēdējie ieraksti tādi bezpersoniski. :D
Kā par sevi esmu secinājusi, tad rakstīšana šeit parasti nesanāk dēļ kāda no 3 iemesliem:

1. jo nav ko rakstīt un iet galīgi neinteresanti un garlaicīgi
2. jo iet pārāk labi, lai gribētos te tērēt laiku un kko ierakstīt
3. jo nav interneta

šoreiz gan klusumam ir iemesls nr.2 :]

Daudz prieka, daudz mīļuma, daudz foršu sajūtu, daudz smieklu, daudz foršu cilvēku apkārt un daudzdaudz visa kā cita tikpat laba - tāds īsumā man bija gada pēdējais mēnesis, gada pēdējās dienas un arī tā iesākās jaunais gads.
Zinot to, kāds šis gads kopumā man bijis, nemaz nebūtu iedomājusies, un cerējusi, ka tieši uz gada pēdējiem mēnešiem tiek taupīts pats labākais.. :D

Enīvei, tagad jau vienalga, kāds bijis iepriekšējais gads,
jo zinu, ka šis man (un ne tikai man) būs sasssodīti foršs un lielisks gads :]
Tāpēc, lai arī mazliet novēlots, bet tomēr - cheers everyone!