Mans šīsdienas secinājums -
ļotiļoti grūti ir sevi piespiest veidot kādu darbu (referātu/kursa darbu/šajā gadījumā prakses atskaiti), ja pusgadu pilnīgi nekas tāds nav darīts.
4dienu un 5dienu speciāli paņēmu brīvas, lai uzrakstītu kādus 80% no visa. Rezultātā bija tikai uzrakstīta prakses dienasgrāmata, kurai vēl 6dien vakarā pierakstīju klāt tukšās 2 nedēļas ,lai nākamajā dienā to varētu parakstīt. šodien uztaisīju visu teoriju - 12lpp, lai gan pirms tam bija ieplānots, ka šodien viss jau būtu pabeigts un varētu nodot. Sliņķe, ko lai citu saka. :D

^^

Patīk būt Liepājā.

DJ, uzliec šito!

Vakar tika satiktas kursabiedrenes. Protams, ar pasēdēšanu kojās vakars vien nebeidzās. Tika iets uz Krekliem, kur pēdējoreiz biju.. hmm.. decembra vidū, kad svinēju savu dz.dienu. :D
šī laikam bijusi ilgākā pauze, kad tur neesmu bijusi. un vispār.. Nemaz nenožēloju, ka tā ir. :D Tagad ballējos Liepājā nekā tur un tā ir foršāk. :]
Bet Kreklos - kā jau Kreklos. Apsargi tie paši, meiteņu pārsvars pār puišiem zālē tas pats, joprojām arī ir indivīdi, kas kko dzer, dzer, pārvietojas pa zāli, visu nopēta un pēc tam dejo vieni paši mēģinot nemanot pievienoties kādam bariņam. :D Karstums gan tur pamatīgs un mūzika tāda patizla, vismaz šoreiz. Un pilns ar neredzētām sejām, jauniņiem studentiem, nav pat nevienas paziņas, ar ko sasveicināties un nav pat kreklu mēbeles.
Atcerējos par Rutiša teikto kaut kad (Rutiš, izlabo mani, ja kļūdos :D) - Tu ej, ej un ej tusēt, kamēr vienu brīdi saproti, ka tas vairs nav priekš Tevis, Tu tanī vietā nejūties kā agrāk un kkas ir mainījies. Nu lūk, un sapratu, ka tā tiešām ir ar mani. :D Kaut kā liekas, ka to visnotaļ ietekmējusi pati Kreklu atmosfēra, kas ir mainījusies no tās, kāda tā bija, kad gāju 1., 2.kursā.
Varbūt ja nebūtu tik agri sākusi iet uz Krekliem, man joprojām tur liktos forši, bet kas to lai zina..:D enīvei, visādi tur gājis, visādi piedzīvojumi, forši un ne tik forši vakari tur bijuši, bet tas viss jau ir pagātnei. :)

Apkārt viens vienīgs nezāļu lauks..

Šodien (nu pēc laika sanāk jau vakar, bet tas tā..) sanāca atklāt dārza darbu sezonu - ne gluži ar zāles pļaušanu, bet ar ravēšanu.
Ravēšana vienmēr bijusi man pats nepatīkamākais, drausmīgākais darbs. Nu ļotiļoti nepatīk man ravēt, bet lielākoties no tā nevarēja un nevar izsprukt, diemžēl.. :D
Nu lūk. Un tā nu dārzā biš paravējot (tikai biš, jo sāka līt lietus :]), atcerējos pagājušo vasaru. Jāā, tā pati Skotija. :D Oficiāli sanāca, ka braucu lasīt avenes un zemenes. Bet.. bija arī citi lauku darbi.. un kur nu bez ravēšanas :D Un to atceroties, tagad neliela paravēšana dārzā nu vairs neliekas pats šausmīgākais, kas var būt, jo pats šausmīgākais jau ir piedzīvots pagājušovasar. :D
Kas? 8h ilga ravēšana pa garumgarām zemeņu rindām, vienu dienu, otru, trešo.. vienu brīdi tas pat izrādījās labāk nekā to visu dienu lasīt zemenes, bet tas tā. :D
ak jā, un pats šausmonīgākais saistībā ar ravēšanu tika piedzīvots šis te -
bedweeding. Tas ir tiiiiiiiiiiiiiiiiiiik drausmīgi, ja Tu visu dienu guli tādā "gultā" ar seju uz leju un ar rokām kašājies pa dobēm., kamēr Tevi velk traktors. + pirmoreiz, kad tā vajadzēja darīt, pēc tam reālis reibonis metās. FUJ.
Un tad nu šitā dēļ vismaz ir panākts, ka parasta dārza paravēšana vairs neliekas nekas tik drausmīgs. :D

Thumbs up.

Tas, ka šodien redzēju vienu stopētāju pie mājām blakus esošās šosejas un vakar dzirdēju kko par brālēnu, kurš atgriezās no stopēšanas ceļojuma, kur galamērķis bija (ja nemaldos) Krakova, lika atcerēties par vienu vecu sapni -
arī aizstopēt kkur uz ārzemēm vai pa kādu konkrētu valsti. Cerams, ka kkad jaunībā tas vēl sanāks. :]

Un vispār sen, tiešām seeeen neesmu stopējusi tepat. Pēdējoreiz atceros stopēšanu pagājušajā vasarā Skotijā, kad no saviem laukiem vajadzēja tikt uz vietējo pilsētu - apm 5-6km, es stāvu un stopēju, bet draudzene blakus stāv aizgriezusies, jo viņai stopēšana nepatīk. :D Toreiz Skotijā 2x sanāca nostopēt foršas zemās sporta mašīnas, tajās gan braukt ir naaaaais :D
Tagad noteikti būtu forši kkad aizstopēt līdz Liepājai vai no turienes uz Jelgavu, bet ne vienai - joprojām nē, paldies. :D