Rāda ziņas ar etiķeti dusma. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dusma. Rādīt visas ziņas

2009. gada 18. septembris

Gives you hell.

Turpmāk man būs mācība, ka vajag klausīt savai intuīcijai, tā tomēr darbojas. :D
Kā vakar, kad likās, ka moš vajadzētu aizrakstīt darba kolēģim un pajautāt vai šīs nedēļas aptauja nav jau pabeigta - tā tika iesākta 1dien, paredzēta bija līdz 5dienai, kad arī es biju pieteikusies strādāt. Nodomāju, ka tad nu jau man būtu kāds pazvanījis un nelikos ne zinis. + vēl vakarvakarā ļoti negribējās 5dienas rītā braukt uz Rīgu, turklāt bija tāda apslimšanas sajūta ar.
Nu nekas. Piecēlos 7os, sataisījos, aizbraucu uz staciju, aizbraucu uz Rīgu, aizgāju uz darbu. Tur mani sagaida pārsteigts kolēģis, kurš bija izbrīnījies, ka esmu ieradusies - jo aptauja tika pabeigta 4dien. :D Haaa, i knew it! :D Vismaz tika sarunāts, ka ceļanauda 3ls apmērā tiks apmaksāta.
Tālāk dziļi neapmierināta aizgāju uz staciju, lai noskaidrotu cikos man braukt uz Jelg un tad gāju uz GC, lai savu neapmierinātību izpaustu un mazinātu šopingā. :D Un tieši tad man zvana mob - no darba! :D Ka ir gadījies neliels ČP ar iepriekšējo aptauju (sasodītā K-rauta aptauja, ko veicu iepriekšējā weekendā) - tika sajaukta viena kvota un vēl steidzami vajag sazvanīt kādus 20cilv. Vai es varētu atnākt un izpalīdzēt? Jā, why not, ja jau esmu vēl Rīgā? 2arpus h nostrādāju un tad beidzot gāju pelnītā šopingā. :D Labi, ka īgņošanās tad bija beigusies, jo tādējādi laikam būtu iztērējusi daudz vairāk. :D

2009. gada 5. septembris

New in town.

Man vēl jo vairāk sāk nepatikt JAP.
Tas vēl nekas, ka pirmajā dienā pēc atbraukšanas no Skotijas, skatījos viņu neta adresē savu autobusu, cikos tas kursēs vakarā, jo bija jābrauc uz pilsētu (ir izveidoti jauni autobusu saraksti - tb jauns tur tikai tas, ka daudzi reisi atcelti ). Attiecīgajā laikā, kad bija jābūt autobusam, biju autoostā un skatījos tur sarakstu. Redz kā, tanī laikā nemaz nebija jābūt 8.autobusam un nav nemaz tādu laiku kā neta sarakstā. + vēl tanī laikā nebija citi 3-4 autobusi, kas kaut cik brauc uz manu pusi/pāri Gaisa tiltam. Dabūju iet ar kājām.
Vakaros pēdējais autobuss uz/no pilsētas ir 8os. Not cool.
No rīta autobuss, ar kuru braucu uz universitāti, tagad ir par 6min agrāk. Not cool.
Rīt no rīta jābrauc uz Rīgu. Labi, ka māte teica paskatīties vai no rīta autobusi uz pilsētu kursē brīvdienās. Un jā, izrādās, ka nekursē gan. Forši, lai tiktu 6dienā vai 7dienā uz pilsētu no rīta tev ir 2 izvēles - vai nu 7:50 vai 11:40. Nav autobusu ne pus9os, ne 9os (ar kuru domāju braukt) un ne 10tos. Pagaidām var iztikt ejot ar kājām, bet ziemā? NOT cool.

2009. gada 29. janvāris

We live in a greedy little world.

Jessss, tas tomēr ir noticis.
Autobusa biļešu cena no 1.februāra būs 40 santīmi, ibio. Rīgas līmenis.
80 santīmi dienā, lai apmeklētu >2 lekcijas. How cool is that?
Tiklīdz nokusīs sniegs, vajadzēs atsākt kājāmgājēja sezonu.

Gan jau nākamais, ko izdomās JAP, tas būs biļešu cenas paaugstinājums tiem, kas dabon sēdvietas no rīta pilnos autobusos.

2009. gada 24. janvāris

I just wanna live.

Jauki, esmu pamatīgi sagruzīta.
Tikai es esmu vainīga, ka ir krīze, samazinās algas un ka mācos par maksu, kura kaut kā ir jādabon un es nemaz neesmu pateicīga par to. Jo tagad man darba nav, par rītdienu nedomāju, vazājos pa krogiem (mātes izpratne par Krekliem), esmu gatava braukt tikai uz pusotru mēnesi strādāt ārzemēs, jo redz festivāli/koncerti u.t.t ir svarīgāki nekā naudas dabūšana mācībām, lai gan pa pusotru mēnesi es nopelnītu tos 1000ls un vairāk un atlikušo vasaru strādātu Rīgā un 3 mēnešus nemaz neizturētu. Un vēl esmu vainīga, ka jau tagad nedomāju par praksi, kas būs tikai pēc gada un nesūtu jau savus cv k-kādām vakancēm, jo ir taču konkurence - it kā mani tur baigi tag gribētu. Un vienmēr es esmu tā sliktā, kas nedomā par citiem, neko nenovērtē, nedomā par krīzi, bet tikai par sevi un savām tizlajām vajadzībām, bez kurām arī var iztikt.

2008. gada 28. oktobris

RrrRRrRrR.

Pag.gada augustā sanāca tā, ka mūsu suni aizveda iemidzināt. Šogad augustā vajadzēja atvadīties no 17 gadus vecā kaķa, tādējādi paliekot vispār bez mājdzīvniekiem (varbūit vienīgi k-kur bēniņios vai garāžā ir kādi zirnekļi).
Tagad liekas, ka mūsu pagalms ir pārvērties par zvērudārzu.
Blakus mājas kaimiņš principā šeit vairs nedzīvo, tikai pāris reizes mēnesī atbrauc. Bet toties tur palicis viņa lielais, noslienājies un netīrais suns, kas nemitīgi pa k-kādu caurumu tiek mūsu pagalmā un vislaik te uzturas. Kaimiņam bija arī kaķene, kura pirms pāris mēnešiem sadzemdēja 3 kaķēnus - visiem tag nav ko ēst un viņi arī vislaik brēc un uzturas mūsu pagalmā - nu, viņus jau nevar nepabarot.
Enīvei, šod tas viss pieriebās. No rīta atveru ārdurvis un gribu iet prom - pretī stāv suns (k-kur netālu protams bija kaķene, kura brēca pēc ēdiena). Kaut kā veiksmīgi tiku līdz vārtiņiem, izlaidu arī suni ārā un pati gāju uz pieturu. Nākot pēcpusdienā mājās un atverot vārtiņus - protams, pretī jau ir suns, kurš slienājas. Tomēr arī tad sanāca viņu izvadīt prom no pagalma, aizverot vārtiņus ciet. Pie durvīm guļ kaķene. nolēmu iznest viņai pienu. Paņēmu šķīvi, izgāju ārā, jau leju pienu - kaimiņpagalmā to redz suns un fiksi pa k-kādu caurumu ielien un metas klāt tam pienam, ibio! Es eju skatīties kur tieši ir tas caurums, pa kuru viņš tiek iekšā, bet tas suns metas man virsū, slienājas, lec virsū. Naais, jauki, ka iedomājos šod uzvilkt baltos svārkus, kas taagd vairs nav balti. Un pēc tam ar to suni vajadzēja k-kā tikt galā, jo mājā vajadzēja ielaist k-kādu elektriķi, kas atbrauca pārbaudīt skaitītāju. Pašlaik visticamāk tas suns joprojām k-kur ganās pa pagalmu. Ir zvanīts kaimiņam un teikts vairākas reizes par to suni, bet viņam principā ir po. Vnk kretinē ārā.

2008. gada 28. septembris

Pret sienu.

Daaaaamn,
šādos brīžos (un dienās) kā tagad, tiešām vēlos ātrāk dzīvot prom no mājām. Kaut vai kojās (3ajās, kur šogad, kad gribēju ar Evitu paņemt istabu, viss aizņemts un pārbāzts, ibio). Tiešām sāk viss pamatīgi piegriezties, pieriebties un krist uz nerviem -
remonts, kas jau mēnesi iet,
māte, kura savas istabas remonta dēļ dzīvo tagad manā istabā un manā gultā, tāpēc man jāguļ izliekamajā krēslgultā, kura ir man par īsu,
bardaks manā istabā, jo viss te ir pilns ar mātes mantām un lupatām tā, ka knapi līdz pc stūrim var tikt,
nemitīgie kašķi ar māti un tas, ka viņai visu laiku k-kas nepatīk,
protams, naudas trūkums kā vnm
un viss pārējais.

Aizvākties prom un nelikties ne zinis kādu laiku.