Vakar man bija teātrvakars. Pat neatceros, kad pirms tam pēdējoreiz biju teātrī.
Atkal tika apmeklēts JRT, kas ir mans favorītteātris, un tika skatīta izrāde "Vectēvs". Nekad nebiju bijusi izrādē, kurā tēlo tikai viens aktieris. Bet bija tiešām interesanti, 3 stundas pagāja ātri. Izrāde ir par karā bez vēsts pazudušo vectēvu, ko meklē mazdēls - aktieris V.Daudziņš. Tiek stāstīts par 2. Pasaules karu; aktieris iemiesojas vairākos tēlos, caur kuriem tiek apskatīta kara tēma/nozīme, tā teikt, gan no krievu, gan no vācu puses. Un ir viela pārdomām.
Bet vispār.. vienīgais, kas man nepatika.. Bija skatītāji. Man liekas, ka man ar humora izjūtu viss ir kārtībā, tāpēc tiešām nesapratu tos cilvēkus aizmugurē, kuri tiešā nozīmē rēca, kad tika stāstīts par karu, šaušanu, cilvēku mocīšanu. Labi, bija daži momenti, kad tika stāstīts kaut kas ar humora pieskaņu, par ko var pasmieties, bet ne jau skaļi zviegt par to, kā šauj cilvēkus un kā izturas pret ebrejiem: "Whahahahahhh, ģeniāli, waaaa, hahahahahah" u.t.t.
+ vēl. Tas ir pavisam saprotams, ka pirms izrāžu sākuma ir jāizslēdz mobilais telefons vai vismaz tā skaņa. Un katru reizi ir kāds, kurš to aizmirst vai domā, ka viņam jau nu pa to pāris stundu laiku neviens nezvanīs un tāpēc nav jegas izslēgt skaņu. Un tādā veidā izrādes vidū pēkšņi no viena gala sāk skanēt "Abrakadabrāāāā" un pēc brīža no otra gala "stabs, stabs, stabs, koks, koks..". Nezinu kā citiem, bet man liekas, ka tā ir kā necieņas izrādīšana pret aktieriem/izrādi/tēātri.
Nu tas tā, īsumā. Un uz teātri gribu vēēl. :)
Atkal tika apmeklēts JRT, kas ir mans favorītteātris, un tika skatīta izrāde "Vectēvs". Nekad nebiju bijusi izrādē, kurā tēlo tikai viens aktieris. Bet bija tiešām interesanti, 3 stundas pagāja ātri. Izrāde ir par karā bez vēsts pazudušo vectēvu, ko meklē mazdēls - aktieris V.Daudziņš. Tiek stāstīts par 2. Pasaules karu; aktieris iemiesojas vairākos tēlos, caur kuriem tiek apskatīta kara tēma/nozīme, tā teikt, gan no krievu, gan no vācu puses. Un ir viela pārdomām.
Bet vispār.. vienīgais, kas man nepatika.. Bija skatītāji. Man liekas, ka man ar humora izjūtu viss ir kārtībā, tāpēc tiešām nesapratu tos cilvēkus aizmugurē, kuri tiešā nozīmē rēca, kad tika stāstīts par karu, šaušanu, cilvēku mocīšanu. Labi, bija daži momenti, kad tika stāstīts kaut kas ar humora pieskaņu, par ko var pasmieties, bet ne jau skaļi zviegt par to, kā šauj cilvēkus un kā izturas pret ebrejiem: "Whahahahahhh, ģeniāli, waaaa, hahahahahah" u.t.t.
+ vēl. Tas ir pavisam saprotams, ka pirms izrāžu sākuma ir jāizslēdz mobilais telefons vai vismaz tā skaņa. Un katru reizi ir kāds, kurš to aizmirst vai domā, ka viņam jau nu pa to pāris stundu laiku neviens nezvanīs un tāpēc nav jegas izslēgt skaņu. Un tādā veidā izrādes vidū pēkšņi no viena gala sāk skanēt "Abrakadabrāāāā" un pēc brīža no otra gala "stabs, stabs, stabs, koks, koks..". Nezinu kā citiem, bet man liekas, ka tā ir kā necieņas izrādīšana pret aktieriem/izrādi/tēātri.
Nu tas tā, īsumā. Un uz teātri gribu vēēl. :)
