LDz

Pagājušajā un šajā nedēļā sanāca daudz pastrādāt manā darbā/prakses vietā,
tāpēc katru dienu vajadzēja mērot ceļu ar vilcienu maršrutā "Jelg-Rīg-Jelg" (pa vidu vēl bija ceļš uz/no Babītes, bet tas jau ir cits stāsts. :])
Lūk. Un tieši vienu rītu braucot vilcienā, atcerējos, kā aizpagājušā gada vasaru šādi nobraukāju - arī darba dēļ. Toreiz (un arī šoreiz) ievēroju ka bieži vien cilvēki, braucot vilcienos, izvēlas vienu un to pašu vagonu, reizēm pat vienu un to pašu vietu (solu pie durvīm, pirmo solu labajā pusē, otro solu kreisajā pusē, etc), ja vien tā ir brīva. KĀPĒC? :D
Nu labi, es arī reizēm izvēlos braukt tieši pirmspēdējā vagonā no Jelg puses uz Rīgu un pirmspēdējā vagonā no Rīgas puses uz Jelg. To es arī nespēju izskaidrot, kāpēc tā daru. :D Bet ne jau katru reizi tā.
Bet ko cilvēkam dod tas, ka, katru reizi braucot vilcienā, viņam ir viena un tā pati vieta? Paveiksies darbā vai mīlestībā? Būs naktī labāks miegs? Vai vienkārši muļķīgs ieradums vai rutīna? :D Un, ja vien viņš to nedabon, tad uzreiz ir slikti. Piemērs - vienu vakaru iekāpu viena no pirmajiem cilvekiem pirmajā vagonā un apsēdos pie vagona durvīm. Uzreiz pēc manis kāpa kāds vīrs, kas ar kko bija kopā. Es apsēdos un viņš tieši atvēra durvis un gribēja apsēsties turpat, bet redzēdams, ka es tur esmu, teica kko tamlīdzīgu tam cilvēkam, ar ko viņš bija kopā: "Aii, vajadzēja ātrāk kāpt iekšā, nenovaktēju savu vietu, slikti."

Labi, šī ir pastulba tēma, bet enīvei joprojām nesaprotu, kāpēc tik svarīgas ir vietas vilcienos. :D

Visdrošākā banka Latvijā?

uu, 2 ieraksti vienā vakarā. Sen tā nebija bijis. :D

šī ieraksta tēma ir par kādu banku Latvijā.. Tās nosaukums ir ""P****".
Lai gan... Nu jūs jau sapratāt, runa ir par Parex banku.

Vislaik bijis tā, ka tieši šī banka man visvairāk simpatizēja un tieši tās pakalpojumus es izvēlējos. sākot no skolēnu isic kartes līdz pat jaunajai Maestro kartei, ko šonedēļ uztaisīju. Bet nu šī banka iespaidu par sevi ir pamatīgi sabojājusi. :)

Tātad, šonedēļ gāju uz Parex, lai uztaisītu sev jaunu karti. Iepriekšējai kartei/studentu isic'am bija beidzies termiņš un tā kā jaunus isic vairs netaisa (žēēēl..), izvēlējos sev Maestro karti (paldies Mudītei par visām atbildēm skaipā saistībā ar šo padarīšanu :D). ok, aizeju, uzrakstu iesniegumu un atcerējos, ka pie reizes tak vajadzētu beeeidzot pieslēgt internetbanku. Ok, arī tas darīts.
Vakarpusē nolēmu iečekot, kā viss tur īsti ir ar to internetbanku. Ielogojos, nomainu paroli un ieeju savā kontā. A paga, paga.. Tas nav MANS konts! WTF? :D Lapā parādās, ka lietotājs esmu es t.i. mans vārds+uzvārds, bet visa konta informācija, visi pārskati u.t.t. ir par citu personu. Kādu M.Orlovsku, kurai var redzēt saņemto, iztērēto naudu un konta pārpalikumu. Ja kas, tur nebija daudz, skaipā jau bija joks par to ,ka žēl, nav trāpījies kāda miljonāra konts.. :D Bet nu, kāāā kkas tāds ir iespējams? vai tā gadās bieži? cik droša vispār tad ir Parex banka, ja, sev negribot, esmu gandrīz vai pataisīta par sveša konta hakeri? :D
ok, tika zvanīts uz info telefonu, tur neko nemācēja pateikt. Ielogojās manā kontā, bet tur parādās, ka visa info ir tikai manējā, nekādu svešu kontu. Ieeju pati - nēē, tomēr vēl ir. aizrakstīju ziņu operatoram un atlika gaidīt nākamās dienas rītu. no rīta man pazvanīja, atvainojās par kļūmi, teica, ka tag viss sakārtots un iedeva jaunu paroli. vēlāk pārbaudot internetbanku, tiešām beidzot visi bija tikai mani dati.
Diez viņiem tas likās nasing spešal, ka tā noticis? Cik liela iespējamība ir tā nokļūdīties? Vai es esmu pirmā, kurai tā gadījies? Vai varbūt ir gadījies līdzīgs notikums, un tādā veidā tiešām izņemta nauda no sveša konta?

911

Šodien gadījās uz brīdi pabūt Jelgavas poliklīnikā. Vajadzēja aiziet uztaisīt asins analīzes.
Nav jau tas, protams, nekas traks un labi, ka šoreiz pēc asins noņemšanas no vēnas nesametās zilums. :D

Bet kāpēc es šo ierakstu sāku rakstīt..
Šodien sapratu, cik ļoti man kretinē pretīgi nepieklājīgi vīrieši.
bija tā, ka atnācu uz poliklīniku un tur bija neliela rinda. Prasīju, kurš tur pēdējais bija. Viena tante teica, ka viņa un netālu no viņas stāvēja divi krievu pusmūža vīrieši, no kuriem viens kko man atburkšķēja, ka lai gaidu un tad redzēs. Uzreiz pēc tam no kabineta izgāja pavisam veca tante, kura knapi varēja paiet. viņa piegāja pie krēsliem blakus tiem abiem vīriešiem, paņēma savu mēteli un lūdza, lai kāds no viņiem palīdz uzvilkt. Reakcija bija tāda, ka vecākais no abiem vīriem sēdēja un kko atmurkšķēja krieviski, lai paprasa citam, bet otrs stāvēja un izlikās, ka nedzird/nesaprot. Tante vēlreiz paprasīja un joprojām bija ignore, un tā kā es biju blakus, tad pati palīdzēju viņai. Bet nu kamoooooon, labi, varbūt tie vīrieši nevarēja īsti saprast, ko viņa teica (lai gan.. ja jau dzīvo Latvijā, tad vismaz kkas jāzina/jāsaprot no lv valodas.. vai tad ne?). Bet tak paskatoties uzreiz varēja saprast, ka viņai grūti uzvilkt mēteli un vajadzētu kādam palīdzēt. Tas tiešām ir tik grūti?