2010. gada 10. maijs

Thumbs up.

Tas, ka šodien redzēju vienu stopētāju pie mājām blakus esošās šosejas un vakar dzirdēju kko par brālēnu, kurš atgriezās no stopēšanas ceļojuma, kur galamērķis bija (ja nemaldos) Krakova, lika atcerēties par vienu vecu sapni -
arī aizstopēt kkur uz ārzemēm vai pa kādu konkrētu valsti. Cerams, ka kkad jaunībā tas vēl sanāks. :]

Un vispār sen, tiešām seeeen neesmu stopējusi tepat. Pēdējoreiz atceros stopēšanu pagājušajā vasarā Skotijā, kad no saviem laukiem vajadzēja tikt uz vietējo pilsētu - apm 5-6km, es stāvu un stopēju, bet draudzene blakus stāv aizgriezusies, jo viņai stopēšana nepatīk. :D Toreiz Skotijā 2x sanāca nostopēt foršas zemās sporta mašīnas, tajās gan braukt ir naaaaais :D
Tagad noteikti būtu forši kkad aizstopēt līdz Liepājai vai no turienes uz Jelgavu, bet ne vienai - joprojām nē, paldies. :D

2 komentāri:

Anonīms teica...

Beidzot jauns ieraksts :D

Par tēmu - man stopēšana patīk, bet tikai tad, ja ar kādu kopā stopēju. Vienai ir bail un bīstami :D
Ja kas, atpakaļ no Rīgas stopēju ar draugu un no Saldus līdz Liepājai braucām krutā bembī (love):D

[Cacijs]

iev teica...

aha, beidzot :D

man ar patīk tikai tad, ja ar kādu kopā stopēju :D viena pati tikai esmu stopējusi attālumu no mana rajona līdz pilsētai, kad neatnāk autobuss :D

pag, sanāk, ka pag.nedēļ stopēji, ja? forši :D