Pagājušajā un šajā nedēļā sanāca daudz pastrādāt manā darbā/prakses vietā,
tāpēc katru dienu vajadzēja mērot ceļu ar vilcienu maršrutā "Jelg-Rīg-Jelg" (pa vidu vēl bija ceļš uz/no Babītes, bet tas jau ir cits stāsts. :])
Lūk. Un tieši vienu rītu braucot vilcienā, atcerējos, kā aizpagājušā gada vasaru šādi nobraukāju - arī darba dēļ. Toreiz (un arī šoreiz) ievēroju ka bieži vien cilvēki, braucot vilcienos, izvēlas vienu un to pašu vagonu, reizēm pat vienu un to pašu vietu (solu pie durvīm, pirmo solu labajā pusē, otro solu kreisajā pusē, etc), ja vien tā ir brīva. KĀPĒC? :D
Nu labi, es arī reizēm izvēlos braukt tieši pirmspēdējā vagonā no Jelg puses uz Rīgu un pirmspēdējā vagonā no Rīgas puses uz Jelg. To es arī nespēju izskaidrot, kāpēc tā daru. :D Bet ne jau katru reizi tā.
Bet ko cilvēkam dod tas, ka, katru reizi braucot vilcienā, viņam ir viena un tā pati vieta? Paveiksies darbā vai mīlestībā? Būs naktī labāks miegs? Vai vienkārši muļķīgs ieradums vai rutīna? :D Un, ja vien viņš to nedabon, tad uzreiz ir slikti. Piemērs - vienu vakaru iekāpu viena no pirmajiem cilvekiem pirmajā vagonā un apsēdos pie vagona durvīm. Uzreiz pēc manis kāpa kāds vīrs, kas ar kko bija kopā. Es apsēdos un viņš tieši atvēra durvis un gribēja apsēsties turpat, bet redzēdams, ka es tur esmu, teica kko tamlīdzīgu tam cilvēkam, ar ko viņš bija kopā: "Aii, vajadzēja ātrāk kāpt iekšā, nenovaktēju savu vietu, slikti."
Labi, šī ir pastulba tēma, bet enīvei joprojām nesaprotu, kāpēc tik svarīgas ir vietas vilcienos. :D
tāpēc katru dienu vajadzēja mērot ceļu ar vilcienu maršrutā "Jelg-Rīg-Jelg" (pa vidu vēl bija ceļš uz/no Babītes, bet tas jau ir cits stāsts. :])
Lūk. Un tieši vienu rītu braucot vilcienā, atcerējos, kā aizpagājušā gada vasaru šādi nobraukāju - arī darba dēļ. Toreiz (un arī šoreiz) ievēroju ka bieži vien cilvēki, braucot vilcienos, izvēlas vienu un to pašu vagonu, reizēm pat vienu un to pašu vietu (solu pie durvīm, pirmo solu labajā pusē, otro solu kreisajā pusē, etc), ja vien tā ir brīva. KĀPĒC? :D
Nu labi, es arī reizēm izvēlos braukt tieši pirmspēdējā vagonā no Jelg puses uz Rīgu un pirmspēdējā vagonā no Rīgas puses uz Jelg. To es arī nespēju izskaidrot, kāpēc tā daru. :D Bet ne jau katru reizi tā.
Bet ko cilvēkam dod tas, ka, katru reizi braucot vilcienā, viņam ir viena un tā pati vieta? Paveiksies darbā vai mīlestībā? Būs naktī labāks miegs? Vai vienkārši muļķīgs ieradums vai rutīna? :D Un, ja vien viņš to nedabon, tad uzreiz ir slikti. Piemērs - vienu vakaru iekāpu viena no pirmajiem cilvekiem pirmajā vagonā un apsēdos pie vagona durvīm. Uzreiz pēc manis kāpa kāds vīrs, kas ar kko bija kopā. Es apsēdos un viņš tieši atvēra durvis un gribēja apsēsties turpat, bet redzēdams, ka es tur esmu, teica kko tamlīdzīgu tam cilvēkam, ar ko viņš bija kopā: "Aii, vajadzēja ātrāk kāpt iekšā, nenovaktēju savu vietu, slikti."
Labi, šī ir pastulba tēma, bet enīvei joprojām nesaprotu, kāpēc tik svarīgas ir vietas vilcienos. :D
2 komentāri:
Ir svarīgas tās vietas! :D Ar mani ir tāpat - vislabāk patīk sēdēt labajā pusē un uzreiz pirmajā sēdvietā pēc vidējām durvīm. Ideāli, ja tieku pie loga (happy)
Esmu māņticīga, bet ja sēžu kreisā pusē, pašā priekšā, tad liekas, ka ies slikti pēc tam :D Stulbi, bet nu tā ir :D
[Cacijs]
Es vienmēr, kad braucu uz Rīgu, kāpju iekšā 3.vagonā, bet, kad braucu mājās, vienmēr kāpju pēdējā vagonā, jo tas man sanāk vistuvāk no māju puses! Kā arī parasti sēžu apmēram pa vidu kreisajā pusē! Ja tur netieku sēdēt, nekas traģisks nenotiek, bet esmu tā pieradusi. Skolā jau mēs arī sēdējām vairāk vai mazāk noteiktās vietās, varbūt tāpēc gribas noteiktību arī vilcienā :)
Ierakstīt komentāru