Man liekas, ka noteikti esmu jau vairākos ierakstos pieminējusi, ka esmu ļoti alerģisks bērns, bet nu ir vesels ieraksts tieši par šo tēmu. :D
Par alerģijām bērnībā diez ko daudz neatceros, bet zinu, kādas vispār ir bijušas - pampumi no odu kodumiem, sarkani pleķi uz sejas, kas izrādījās no medus, pumpas no mandarīnu un zemeņu pārēšanās, no pavasarī vis-kaut-kā ziedoša un pat nezinu no kā ziemā. ak jā, un kur nu vēl gadījums, kad vasaras sākumā pēc 8.klases man sākās nenormāla alerģija no kkādas obligātās potes un mani ielika slimnīcā.. Toties alerģijšķaudīšana gan nekad nav bijusi. :D
vienmēr uzmanos (lasīt arī kā - baidos) no lapsenēm/bitēm/kamenēm/iršiem, jo negribu pat domāt, kas būtu, ja kāda lapsene iekostu, ja jau no dundura koduma rodas normāls pampums. Tieši kārtējais dundurkodums lika par šo pasūdzēties arī te. :D
vienvārdsakot - man šitas viss ir pamatīgi pieriebies.
Un ja vien būtu kādas zāles, kas atbrīvotu no visvisvisām alerģijām vienkopus uz mūžu.. :/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru