2010. gada 12. maijs

Apkārt viens vienīgs nezāļu lauks..

Šodien (nu pēc laika sanāk jau vakar, bet tas tā..) sanāca atklāt dārza darbu sezonu - ne gluži ar zāles pļaušanu, bet ar ravēšanu.
Ravēšana vienmēr bijusi man pats nepatīkamākais, drausmīgākais darbs. Nu ļotiļoti nepatīk man ravēt, bet lielākoties no tā nevarēja un nevar izsprukt, diemžēl.. :D
Nu lūk. Un tā nu dārzā biš paravējot (tikai biš, jo sāka līt lietus :]), atcerējos pagājušo vasaru. Jāā, tā pati Skotija. :D Oficiāli sanāca, ka braucu lasīt avenes un zemenes. Bet.. bija arī citi lauku darbi.. un kur nu bez ravēšanas :D Un to atceroties, tagad neliela paravēšana dārzā nu vairs neliekas pats šausmīgākais, kas var būt, jo pats šausmīgākais jau ir piedzīvots pagājušovasar. :D
Kas? 8h ilga ravēšana pa garumgarām zemeņu rindām, vienu dienu, otru, trešo.. vienu brīdi tas pat izrādījās labāk nekā to visu dienu lasīt zemenes, bet tas tā. :D
ak jā, un pats šausmonīgākais saistībā ar ravēšanu tika piedzīvots šis te -
bedweeding. Tas ir tiiiiiiiiiiiiiiiiiiik drausmīgi, ja Tu visu dienu guli tādā "gultā" ar seju uz leju un ar rokām kašājies pa dobēm., kamēr Tevi velk traktors. + pirmoreiz, kad tā vajadzēja darīt, pēc tam reālis reibonis metās. FUJ.
Un tad nu šitā dēļ vismaz ir panākts, ka parasta dārza paravēšana vairs neliekas nekas tik drausmīgs. :D

Nav komentāru: