X_x

Pamatīgi apputējis un aizmirsts blogs.

Tik sen te nebiju neko ierakstījusi, ka pat tagad, kad gribēju te ieiet, uz brīdi piemirsu, kāda tad īsti bija mana bloga adrese.

Par zemes (ne)stundu.

Atceros, ka pirms pāris gadiem, kad arī šeit ieviesa Zemes stundas akciju, arī es tajā piedalījos un to atbalstīju - savā istabā izslēdzu uz stundu datoru, apgaismojumu un ņurdēju par to, ka tanī pašā laikā pārējie ģimenes locekļi sēdēja pie diviem ieslēgtiem televizoriem un manas domas neņēma vērā. :D

Toreiz man tā likās baigi labā ideja, bet tikai vēlāk iedomājos, ka ierīču izslēgšana un ieslēgšana pēc stundas taču patērē lielāku enerģiju nekā, ja tās būtu bijušas ieslēgtas visu laiku. Ironiski, ka pēc Zemes stundas tika secināts, ka tieši tad bija vislielākais elektrības patēriņš, par ko var izlasīt šeit. Un vispār - ja ievērotu kaut mazus sīkumus katru dienu - piemēram, izslēgtu datora monitoru, laikā, kad to neizmanto, vai izslēgtu apgaismojumu, kad izietu no istabas, vai radio klausītos caur internetu nevis to atsevišķi slēgtu iekšā utt, labums un elektrības ietaupījums būtu daudz ievērojamāks nekā izslēdzot ierīces uz stundu vienreiz gadā. Un tieši tā arī es cenšos darīt. Un tāpēc Zemes stundā nepiedalīšos.

Our time is running out.

Ir 15. marts.

Pēc mēneša 15.aprīlī jānodod bakalaura darbs. Lai gan tas skaitās kā melnraksts, bet enīvei.

Un rekur ir atjautības uzdevums - diez cik daudz no bakalaura man jau ir paveikts?

Eh, žēl, ka nav kādu tabletīšu, piemēram kā ibumetīna, kas noņemtu slinkumu. Tas tiešām šobrīd noderētu.

Lai arī biju sev solījusi, ka bakalauru jau nu es toč sākšu laicīgi, lai nav pēdējos datumos jānodod, tomēr izskatās, ka sevi piečakarēju.

kā tviterī rakstīju, es pat varētu vainot savu mācību programmu - nebūtu bijis tik daudz haļavas, nebūtu es tagad tik ļoti izlaidusies un slinka. Bet tā jau vienmēr jebko varētu atrast, ko vainot, izņemot sevi. :D

Un vēl. Pēc 3iem mēnešiem izlaidums. Kā TIK ātri varēja paiet veseli 4 gari gadi?

Raw 2

Pagājušajā 5dienā, apņēmības pilna, sāku savu svaigēšanas eksperimentu. Gan jau citu reizi izturēšu tā mēnesi, bet ar pirmo reizi sanāca ieturēt 6 raw food dienas. Nu, ir jau labāk par 1-2 dienām, bet gribējās ilgāk.. Varbūt es būtu izturējusi ilgāk, ja būtu vegāne, bet who knows.

Secinājumi -

• šaubos, vai tā ir/bija tikai man, bet svaigēšanu visvieglāk ir ieturēt brīvdienu laikā, kad nav īpaši jāpiepūlas un kkur jāiet/kkas jādara. 3 brīvdienas viss bija easy, bet, kad sāku braukāt uz darbu, pēkšņi palika grūtāk - gribējās to silto ēdienu vakariņās un viss.
• sākot svaigēšanu, mazliet uztraucos par to, ka varētu parādīties kāda alerģija - reizēm tā rodas no kādiem pārāk saķīmiķizētiem augļiem un tā. Bet nekas nebija. Aizdomājos, ka maybe alerģiska reakcija citreiz radusies no tā, ka tanī pašā laikā lietota kāda cita termiski apstrādāta pārtika.
• šajās 6 dienās pārtiku tikai no svaigiem augļiem un dārzeņiem, un tējas. Medu nelietoju tās pašas alerģijas dēļ. Riekstus negribējās pirkt un rozīnes negaršo. īpaši neizmēģināju visādas raw receptes, izņemot to, ka uz radiatora kaltēju sagrieztas kartupeļu ripiņas ar garšvielām un samaltas linsēklas ar tomātiem un papriku - gatavo rezultātu vienreiz pagaršoju un izmetu ārā..
• Kā jau minēju, svaigēšanu pārtraucu, jo tomēr pārāk gribējās karstu ēdienu. Toties pēc šīm 6 dienām pavisam negribas nekādus miltu izstrādājumus, saldumus u.tml
• Reti kad biju aizdomājusies par to, cik tomēr dārzeņu garša ziemā un vasarā atšķiras. Parasti taisu dārzeņu salātus ar eļļu/krējumu/majonēzi un ēdu tos kopā ar vēl kaut ko, tāpēc to garša nav tik ļoti pamanāma. šajās dienās salātus taisīju bez mērcēm un vienā ēdienreizē ēdu tikai tos vai ēdu monomaltīti, piemēram, vienā ēdienreizē tikai burkānus un viss. Un tieši tā sapratu, ka dārzeņi ziemā ir TIK negaršīgi! Varbūt drīzāk bezgaršīgi. Un vienalga, vai tie ir no ārzēmēm vai Latvijas. Varbūt, ja visu pārtiku būtu pirkusi bio veikalos, kur āboli vai banāni maksā 3ls/kg, tas būtu kaut ko mainījis, bet - nē, paldies. Gaidu pirmos pavasara lociņus un redīsus.
• Un apkārtējo attieksme.. Muļķīgi un primitīvi no cilvēku puses, uzzinot par svaigēšanu, ir prasīt, vai nākamais solis būs pārtikšana no svaiga gaisa/saules enerģijas vai kļūšana par vegānseksuāli. Tāpat kā uzreiz nosodīt tādu ēšanu, ka tā netiek uzņemti vitamīni, olbaltumvielas u.tml.

Enīvei, svaigēšanas apņēmība joprojām nav pazudusi un drīz mēģināšu atkal. Cheers.

Plūdi 2011 ?

Vakar pa šejieni vēl varēja iziet cauri.

Raw.

Domāju, ka nu jau daudziem zināms, ka esmu veģetāriete, laikam tagad sanāk vairāk nekā pusotru gadu šādi dzīvot. Nesūdzos, ja kas. :D No gaļas atteikties bija viegli, vēl periodiski (arī pašlaik) atsakos no kafijas lietošanas, bet ik pa laikam ienāk prātā arī kāda doma, ka varētu izmēģināt (un pie reizes paaudzināt savu vājo raksturu) vēl kaut ko - atteikties no olām, kādu brīdi izmēģināt vegānismu u.tml. Bet vienmēr šīs domas atliku un atliku, galvenokārt vājā rakstura dēļ. :D

Bet pēdējā laikā dažādos forumos/diskusijās/ziņās esmu pamanījusi runas par svaigēšanu (sīkāk par to var izlasīt te). Un zini, ieinteresēja. Ieinteresēja pat tik ļoti, ka arvien vairāk apsveru iespēju tiešām šo te pamēģināt uz kādu mēnesi (fingers crossed). Vienīgais, nezinu, cik man kā salīgam cilvēkam būs grūti/viegli izturēt bez karstas barības, laikam vajadzēs dzert litriem siltas tējas. Toties viena no motivācijām ir tāda, ka šādā veidā attīrās organisms, to gan man vajadzētu. Ja nu izlemšu tiešām 100%īgi ievērot svaigēšanu, domāju, ka to sākšu no nākamās nedēļas. Un tā kā esmu jau šeit to ierakstījusi, atpakaļceļa nav. :D

Par atmiņām.

Jau kādu laiku man prātā bija doma, ka vajadzētu uztaisīt pamatīgu revīziju savā istabā - visu sakārtot, beidzot atbrīvoties no visa, visa liekā u.t.t.

šodien beidzot sāku īstenot šo ideju. Pirmais, kam ķēros klāt, bija 4 ar visādām bildītēm aplīmētas kurpju kastes, kur glabāju visādus niekus un ne-niekus - apsveikumu kartiņas, vēstules, biļetes un citas lietas.

Domāju, ka varētu no gandrīz tā visa atbrīvoties, bet, visu pārskatot, nemaz nebija tik vienkārši to izdarīt. apskatīju katru kartiņu, katru papīru - un kopā tur tik tik TIIK daudz atmiņu bija savācies. Atradu arī visādas interesantas lietas - piemēram, nemaz nezināju, ka man ir visādi autogrāfi - no O.Z.O.L.S, Busuļa, tādas droši vien vairs nevienam nezināmas grupas kā Paraguay Zoo :D Interesanti bija atcerēties vecos laikus, kas tik tad netika sadarīts, kādas tad bija aktuālās simpātijas (kuras tika pieminētas daudzās draudzeņu kartiņās :D), atradu pat sarakstus ar visādām smieklīgām gada nominācijām, ko ar draudzeni veidojām par vis-k-ko rajonā.. :D atradu arī pašsacerētu, sirdi plosošu dzeju un scenāriju amatierfilmai par mūsdienu Sprīdīti, kurā piedalījos (jā, es nekaunos par to :D). Eh, nostalģija..

Apskatot, cik daudz kartiņu man pa šiem gadiem ir sakrāts, mēģināju atcerēties, kad pati tagad pēdējoreiz esmu nosūtījusi kādu apsveikuma kartiņu.. Iedomājos, ka šo te varētu atjaunot - kādam uz dzimšanas dienu, Z-svētkiem nosūtīt ar roku rakstītu apsveikuma kartiņu nevis kārtējo apsveikumu draugos vai sms.

Un vēl. Viena kurpju kaste bija pilna ar saņemtām vēstulēm. Atcerējos, ka agrāk (tajos laikos, kad nebija interneta un tad, kad tas bija, bet reti bija pieejams) topā bija vēstuļdraudzēšanās. Tādā veidā biju ieguvusi ļooooooti labu draudzeni no Kuldīgas, mēs pat viena otru uzskatījām par dvēseļu biedriem. :) Laikam ejot un internetam gūstot virsroku pār parasto vēstuļu rakstīšanu, kaut kā mūsu draudzība izplēnēja.. pat nezinu, kāpēc.

Enīvei, tagad apskatot visas vēstules, cik forši visas aploksnes bija noformētas un tā, sagribējās saņemt arī tagad kādu ar roku rakstītu vēstuli nevis tādu, kas saņemta draugos ar tekstu "chaw:)" vai ko tamlīdzīgu. Bet kas nu man tagad ko tādu sūtītu.. :D Ehh, internets tiešām gūst virsroku pār visu. :D

+ atradu arī vecās, labās audio kasetes. Atcerējos, cik kruti jutos bērnībā, kad man tirgū varēja nopirkt kādu jauno "Spice girls" vai "Backstreet Boys" kaseti. :D Ak, bērnība..

Kasešu atrašana lika man arī atcerēties, ka bērnībā vēl bija kruti spēlēt visus tos sega-mega-drive kompjus. Iedomājos, ka būtu forši tagad ar to uzspēlēt to pīļu šaušanu un tamlīdzīgās spēles, kas tad bija populāras. :)

Tā nu visu caurskatot un pārskatot no 4 kurpju kastēm palika 2. Ar vislabākajām atmiņām. :)

-Kaut kur brauksi Jaungadā? -Jā, ar seju rosolā.

Tagad ir pienākusi arī šīgada pēdējā diena.. Un šīgada pēdējais ieraksts šajā blogā.

Domāju, ka nav vērts tagad iedziļināties un analizēt, kāds ir bijis šis gads, kas bijis labs/slikts/pavisam slikts utt. jo.. Nav vairs iespējams mainīt pagātni, var mainīt tikai nākotni, jo tagadne kā tāda nepastāv (jā, es zinu, ka tas ir visnotaļ filozofisks jautājums, bet tomēr. :D).

Tāpēc svarīgākais ir tas, kāds būs nākamais gads. Un es zinu, ka man tas būs labs. Lai arī mani sagaidīs daudz pārmaiņu - universitātes beigšana, cerams, ka iestāšanās maģistros, pastāvīgs darbs un līdz ar to daļēja pārcelšanās uz Rīgu (fingers crossed).. bet būs labs gads.

Tev arī būs labs nākamais gads. Un Tev. Tev arī, un arī Tev. Kā arī Tev (pieņemu, ka ar tik daudz "Tev" te pietiks, jo ne jau visi šo blogu lasa :D)

Un par to arī cheers.

Little Things.

Pagājušonedēļ nejauši pamanīju, ka manai mīļākajai jaunības dienu ārzemju grupai Good Charlotte jau novembrī iznāca jauns albums. Jel, kā es to varēju palaist garām, tādi elki viņi taču bija. :D

Man liekas, ka Good Charlotte man pielipināja Rutiš kādā 8.klasē.. Un kopš tā laika arī fanošana par viņiem auga un auga (līdz viņus nomainīja Muse :D). Pašlaik viņus arī klausos, rakstot šos ierakstus. Jaunais albums pagaidām liekas tāds pašvaks, bet viņu mūzika kopumā uzreiz atmiņā attina vecos laikus.. Tā ir, ka kādā konkrētā laikā klausīto mūziku izdzirdot vēlāk, uzreiz ienāk prātā laiks, kad to iepriekš klausījos.

Nezinu kāpēc, bet man joprojām kaut kā neticas, ka esmu viņus redzējusi/dzirdējusi arī dzīvajā. :) 2008.gada aprīlī Tallinā. braukšanas piedzīvojumos neiedziļināšos, bet atceros, ka koncerts bija foršs, solists Džoels vēl teica "hello fans from Latvia" :)

Nejauši pārcilājot šādus un citus notikumus domās, jāsecina, ka pa šiem gadiem bijis daudz kas foršs. :) Un es zinu, ka būs arī turpmāk.

Counting the days.

Nu jau arī ir pagājušas pāris nedēļas kopš pēdējām skolas dienām šajā mācību gadā un pēdējais mācību semestris ar lekcijām iekš LLU ir noslēdzies. Vēl tikai tāds sīkums kā prakse un bakalaurs. :) āā, un sesija.. :D Jeb pāris dienas, ko dēvē par sesiju,lai savāktu parakstus un uzrakstītu eksāmenu, uz kuru visiem jau sen ir atbildes.

mācību gada sākumā es cerēju, ka vismaz šis semestris tiešām dos kaut ko labu un kaut ko arī iemācīs, beidzot kaut ko noderīgu. Mācību priekšmeti pēc to nosaukumiem arī likās tādi visnotaļ interesanti un lietderīgi - stresa un laika menedžments, starptautiskie ekonomiskie sakari, juridisko dokumentu tulkošana, uzņēmējdarbība etc. Un.. Jā, sanāca kārtējais bezjēdzīgais semestris. :) Vienā (ne visai bieži apmeklētā) priekšmetā mēs paši sev izvēlējāmies beigās atzīmes un pasniedzēja vēl pārmeta, kāpēc mēs visi sev liekam tikai 8, vajag taču vairāk, jo lekciju apmeklējumam nav nozīmes. Citā priekšmetā nedēļu pirms semestra beigām pasniedzēja nezināja, kā mums izliks atzīmes. Citur ieskaitēs augstākā atzīme, ko varēja dabūt, bija 9 (studiju nolikumā, protams, tai jābūt 10). No tulkošanas priekšmeta arī lielas jēgas nebija - tie, kas saprot angļu valodu, tie arī māk uzrakstīt ieskaites, pāris jauni termini no pasniedzējas, kurus var atrast arī vārdnīcā, nezinu vai kādam palīdzēja. Vēl citā priekšmetā vnk nolasot švaku prezentāciju par kādu valsti sliktā angļu valodā, ar sliktām prezentācijas prasmēm pasniedzēja mierīgi ieliek 8. Par ekonomiskajiem sakariem un to pasniedzēju varētu vēl plaši stāstīt, bet lai jau.. Ak jā, un mums šosemestr bija tāds izcils priekšmets kā ekoloģija. Es nesaprotu, kāpēc visiem kursiem un programmām to bāž iekšā pie obligātajiem priekšmetiem (nu un, ka LLU nosaukumā ir lauksaimniecība). Baigā jēga no priekšmeta, kur lekcijās nabaga pasniedzēju neviens neklausās un nav iespējams neko pierakstīt + semestra laikā jāmācās uz 6 testiem garlaicīgus likumus par visādiem dabas parkiem, dabas zonām, aizliegumiem tajās - nezinu kā citiem, bet es pēc katra testa jau esmu aizmirsusi, par ko tas bija. Ak jā, un sesijā ir eksāmens ar 50 jautājumiem..

Ko es ar to visu gribēju pateikt.. Nezinu, cik labi/slikti tas bija, ka izvēlējos šeit mācīties un man nav ne jausmas, kā būtu bijis, ja es mācītos ko citu, bet.. kas man tiešām ir žēl - tā ir izmestā nauda par mācībām. Maksāt gandrīz 1000ls gadā par ko tādu - NAV VĒRTS! Centīšos to kompensēt ar maģistru, kur centīšos tikt budžetā (turiet īkšķus :D).

Viena lieta, kas tiešām bijusi laba pa šiem 4 gadiem - kursabiedri. :) Bija jautri gan 1.kursā, gan arī tagad 4.kursā. Un es ceru, ka mums visiem sanāks tikties arī kursa salidojumos.

Bet tā - nevaru vien sagaidīt jūniju un izlaidumu, tiešām.

Are we there yet?

Rit jau pēdējie stundu desmiti šajā gadā un beidzot es saņēmos, lai veiktu pēdējos šīgada ierakstus blogā.

Tātad.

Pirmais, ko vēlējos aprakstīt, ir mini-ceļojums uz Stokholmu. Jā, tas jau notika sen - pirms pāris nedēļām, bet tomēr ir pieminēšanas vērts. :D

Viss sākās oktobra beigās, kad brālis atdeva vinnētas biļetes braucienam ar prāmi uz Stokholmu = 4 biļetes, A kajīte, brokastis iekļautas. Man jau sen gribējās tādā veidā aizbraukt un apskatīt Stokholmu, tāpēc, saņemot biļetes, protams, sapriecājos. Bet.. Nezināju, ka lielākā problēma būs kompānijas atrašana. Vienam navnaudas, vienu nelaiž un kategoriski aizliedz braukt draugs, vēl kādam darbs, vēl citam pēkšņi vairs nav naudas tieši braukšanai, citam vēl tas un tas utt. Bet nu beigās savācās vecā labā vidusskolas trijotne manā, Rutiša un K izpildījumā un tad nu 3atā arī braucām. Secinājumi?

• Es ar prāmi NEKAD vairs nebraukšu. :D Otrā un pēdējā reize, kad braucu ar prāmi. šajā ziņā man gadījās neliels fail - domāju, ka man jau nu nepaliks slikti - 1x biju braukusi ar prāmi no Igaunijas uz Somiju, paliku kajītē pa nakti - nekas nebija. Izrādās, pa nakti tad prāmis stāvēja krastā un tad brauciens bija tikai 4h pa mierīgu jūru. :D So, izrādās, ka man no prāmja pamatīgas šūpošanās 17 stundu garumā (vienā virzienā) pamatīgi reibst galva. Nav forši. Visa tā šūpošanās, kratīšanās, vibrēšana un slīpums - brrr. Mēģināšanu aizmigt pirmajā naktī labāk nemaz nepieminēšu.
• Es biju domājusi (un arī dzirdējusi nostāstus), ka braukšana ar prāmi vienmēr ir kā ballīte, jo tur taču arī notiek visādas ballītes. Tas, ko mēs redzējām - jēlā dzīvā grupa, pustukšs bārs turpceļā - nebija ballīte. :D Nu labi, dj gan mēs neiečekojām, jo tas bija pašā augstākajā klājā un viss tur sākās tieši tad, kad bija vislielākā šūpošanās. :D
• Nezinu kāpēc, bet biju iedomājusies, ka diena Stokholmā būs saulaina. Wrong! Jau izkāpjot ārā, mūs sagaidīja putenis. Sniegs sitās sejā, kājas pēc stundas jau bija pavisam slapjas, jo ielas tur ir netīrītas. Nu pavisam netīrītas! Bradājām pa sniegu, pa dubļu sniegu, sniega žļurgu utt. Bet tā neko sev no pus11iem līdz 16iem nonstopā staigāt un staigāt.
• Stokholma ir skaista. Es noteikti būtu pamanījusi ko vairāk, ja tik ļoti nevajadzētu skatīties, kur jāliek kājas, bet pilsēta forša. Lai gan Oslo man tomēr labāk patīk.
• Mans pirmais slēpņošanas plāns ārzemēs totāli izgāzās. :) dienu pirms izbraukšanas biju sagatavojusi Stokholmas centra 4 kartes, kur katrā bija atzīmēti kādi 3-4 slēpņi. Domāju, ka m;es visu dienu vazāsimies tikai pa centru un slēpņošanai tas būs izdevīgi, bet.. Centrā bijām salīdzinoši maz, bijām uz citām vietām. So, kad man bija tā izdevība atrast vienu slēpni, es to, protams, arī neatradu. :D Nezinu kāpēc, tanī vietā ievadot koordinātas, man uzrādīja, ka tur nav nekāda slēpņa. abām pārējām kompanjonēm uzreiz tas apnika un tā nu tas arī palika.. mans nepiepildītais sapnis par pirmo atrasto slēpni ārzemēs. :D
• Vāsa muzejs gan ir iespaidīgs. Tas arī bija vienīgais muzejs, ko apmeklējām, toties tas bija tā vērts.
• Stokholmā noteikti atgriezīšos vēl kādu reizi. Noteikti.
• Prāmja veikalu pluss - tur varēja atrast un nopirkt tādus alkoholiskos dzērienus, kādus Latvijā neesmu redzējusi. :D Piemēram, meža zemeņu liķieri un jau gatavu Bacardi Mojito.
• pastaigājām arī pa Stokholmas vecpilsētu - tā nedaudz atgādināja Vecrīgu, tās Ziemassvētku tirdziņš arī atgādināja Doma laukuma tirdziņu.
• Un par drošību.. Biju pieradusi pie tādas drošības kontroles, kāda ir lidostās - domāju ka, kāpjot uz kuģa, arī tur būs tas pats. Bet nē, turpceļā mums pirms iekāpšanas pavirši paskatījās pases, somas nepārbauda, suņu nav, metāla detektora nav. Galvenais, lai pase ir un biļete, kurā uzvārds var mierīgi būt uzrakstīts nepareizi. Tādā veidā nonācām pie secinājuma, ka tas būtu pavisam easy - iekāpt kuģī samīnētam un jūras vidū uzrīkot sprādzienballīti. + kāpjot atpakaļ uz kuģa Stokholmā mums pat nepārbaudīja pases - vai tās sakrīt ar biļešu vārdiem. Nu comon! Man tas nelikās normāli.

To pašu un vēl šo to var izlasīt arī Rutiša dienasgrāmatā šeit. Kopumā.. Protams, nenožēloju, ka aizbraucu, bet 34 stundas kratīties prāmī.. Not my style.

G.A.U.J.A.

Tikko pabeidzu veidot semestra noslēguma darbu reklāmas veidošanā - izvēles priekšmetā, kurā semestra laikā biju uz pāris praktiskajām nodarbībām un vienu lekciju. Darba uzdevums bija izveidot reklāmas kampaņu portatīvajiem datoriem "Gauja". Grūtākais visā, protams, bija izveidot pašu reklāmu. Nezinu ar ko citiem asociējas vārds "gauja", bet man pirmās asociācijas bija ar Latvijas upi un vārdu, ko parasti dod govīm (jo tām dod upes nosaukumus vārdiem). Jāpiebilst, ka es tikai šogad uzzināju, ka ir tādi Gaujas datori. :D un nē, tas nebija tad, kad paziņoja par šīs reklāmas kampaņas darbu. Galvenā ideja sastāvēja no reklāmām preses izdevumos 2 lapās - pirmā sastāv no kādu darba kolēģu sarunas, kuriem arī ir tikai tādas primitīvas asociācijas par Gauju, otrā sastāv no paskaidrojuma, kas ir Gauja. Neticami, bet reklāmā nav izmantot fotožops (kāds pārsteigums.. :D). Un lūk - mana visprimitīvākā reklāma! Pirmā. Un pēdējā.

Par to, ka nav par ko.

Gribas pasūdzēties, bet nav kam. Nē, vispār ir kam - blogam, jo es to tagad arī daru. :D Tviterī tomēr ar 140 zīmēm ir pamaz.

Laiks iet, bet es joprojām te maz rakstu. Galvā joprojām ir vairāki ieraksti, ko te gribētu veikt, bet tos atlieku un atlieku. Oh, well..

Skolā atlicis nu jau mazliet mazāk par 2 nedēļām, ko mācīties, un mācību semestris būs beidzies. Pirmspēdējais semestris @ LLU un pēdējais semestris ar lekcijām. Par to visu gribas veltīt atsevišķu stāstu, bet šoreiz gribas pasūdzēties par dažiem skolas darbiem. :D

4 gadu laikā bieži bijis tā, ka ir jātaisa kādi grupu darbi. Man patīk grupu darbi, bet gandrīz vienmēr tie ir sanākuši nevienlīdzīgi.. Pirmajos gados vienmēr sanāca būt pārī ar bijušo klasesbiedreni, kura reti nāk uz lekcijām, nemāk angļu valodu (bieži darbi bija jātaisa angliski) un nemācās. Bieži vien es viņu arī tā glābu - parakstījos viņas vietā lekcijās (nav jau grūti..), taisīju grupu darbus - pats lielākais bija projektu vadībā - bija jātaisa projekts angļu valodā pie ne visai jaukas pasniedzējas. Es zinu, ka divatā nekas nesanāktu un labāk pati uztaisu tos darbus, jo tas ir labākais variants labākas atzīmes iegūšanai. + esot ar pārējām kursabiedrenēm, ar kurām parasti sanāk strādāt grupā (īpaši šogad), man besī, ka man bieži liekas, ka pārējie visu dara nepareizi un es viena varētu labāk (darbos angļu valodā gan tā tiešām ir; par dažu kursabiedru līmeni angļu valodā 4.kursā pat asaru var nobirdināt..). Tā nav vienmēr, bet enīvei. :D No vienas puses mana vaina, sava veida perfekcionisms, no otras puses vnk neveicas ar cilvēkiem apkārt. Pašlaik jātaisa 2 grupu darbi - tirgzinībās un reklāmā. Un lūk kāds piemērs - es jau tagad gribu pārtaisīt tirgzinību darbu, jo - iepriekš biju aizsūtījusi meitenēm vienu darbu no Atlanta kā piemēru par tādu pašu tēmu, tikai tur novecojuši dati, nav visa vajadzīgā informācija. man atsūtīja mūsējo darbu, kurā viss vienkārši tika pārkopēts. To, kas bija atlanta darbā, par savu darba daļu ielika kursabiedrene, bet man jātaisa analīze par pārējo (2/3 no darba), kas nav atlanta darbā. + vēl bezjēdzīgi viņas ielika teoriju no pasniedzējas materiāliem, ko vispār nevajag un kas nav par tēmu + info no citas grupas darba, kas arī apskata pavisam citu tēmu!. Jeibogu nu.. Nu labi, tikai tā dēļ es arī gribēju te sūdzēties. :D Nedomāju, ka šo visu izlasot, citiem rastos izpratne par ieraksta jēgu, bet nu vismaz labi, ka man pašai tā ir. :D Protams, tā nav vienīgā lieta mācību procesā, par ko varētu pasūdzēties.. Bet to citreiz. Tagad man jātaisa tirgzinību darbs.

zZz

Šodien biju pie zobārsta, pie kura nebiju bijusi.. hmm. kopš laika, kad pirms 18 gadu vecuma vajadzēja fiksi salabot zobus, kamēr tas vēl skaitījās pie bezmaksas pakalpojumiem. :D

Ejot uz vizīti, biju sanervozējusies pamatīgi, jo ne jau tāpat vien gribēju uz turieni iet un zobu labošana nav tas patīkamākais, kas var ar Tevi notikt. Problēma bija tajā, ka man ir sākuši augt gudrības zobi un vienā pusē tie spiež 2 zobus uz āru/iekšu. :/ Māte un kursabiedrenes mani sabiedēja ar visādiem variantiem, ka pie neizaugušā gudrības zoba iegriezīs smaganas un to raus ārā vai ka raus ārā šķībo zobu, vai arī, ka vajadzēs likt platīti. Beigās nemaz nebija tik traki, jo man pateica, ka par to jāiet runāt pie ortodonta, bet es jau biju sadomājusies, ka man šodien jau kko raus ārā.. :D Bet sajust, ka Tev urbj zobu tā, ka šķiet -tūlīt aizurbs līdz smadzenēm, joprojām nav patīkami.

Saistībā ar šo visu atcerējos arī atmiņu ainas no zobārsta apmeklējumiem bērnībā.. Joprojām atceros, kā bļāvu un bļāvu, sēžot zobārsta krēslā, un mani biedēja - ja neapklusīšu, tad man iedos lielo birsti/urbi, ar kuru vēl vairāk sāpēs :S Varbūt tāpēc man tā nepatīk iet pie zobārsta pat tagad? Eh, laimīgie bērni, kuriem vairs nevajag piedzīvot zobu labošanu bez anestēzijas. :D

-

Šobrīd es jūtos tā, kā agrāk biju jutusies tikai vienu reizi.

Toreiz kāds nomira, bet tagad...

Es nesaprotu, ko tieši es esmu tādu noziegusies un kas vainas manai karmai, ja man atkal un atkal par kaut ko ir jācieš. Saka, ka viss sliktais, kas notiek, padara tevi tikai stiprāku. Ne mani. Es jūtos tikai vājāka un vēl vieglāk ievainojama. Bet cik ilgi diez tā var izturēt?

Kā jebkuram cilvēkam, arī man bijuši gan dažādi kāpumi, gan kritumi dzīvē. Par pēdējo kritumu es varu nosaukt laiku, kad pag.gad atbraucu no Skotijas - man likās, ka nu tik viss sāksies, atgūšu visas iekavētās izklaides utt. Bet viss izrādījās nepareizi, vairs nekur nejutos iederīga, nevienam tā īsti nebiju vajadzīga, nekas nenotika un neko negribējās un sajutos depresīvi. Bet, lai arī kā es pati tam sākumā neticēju, viss pēkšņi mainījās, es sāku just tādas emocijas, kādas vēl nekad nebiju jutusi un beidzot varēju teikt, ka jūtos laimīga. Un es tam ticēju, ka tā arī būs turpmāk.. Un smagi kļūdījos. Tas viss tika man atņemts un nu esmu turpat, kur sākumā, nevienam nevajadzīga un tikai vēl sliktākā stāvoklī un nezinu vai pašlaik tam tikšu pāri.

Man daudzi ir pārmetuši, ka es esmu pārāk naiva. Pat nezinu, kāpēc tā ir. Naivuma dēļ esmu arī daudz reizes pamatīgi un ne tik pamatīgi aplauzusies, bet es joprojām nevaru no tā tikt vaļā. Arī tagad savā naivumā ticu, ka tomēr kaut kad kaut kas varētu mainīties. Bet ko nu..

Un es nesaprotu, kāpēc šeit par to rakstu. Negribas, lai tas visiem būtu izlasāms, bet varbūt tā ir pat labāk, jo tādā veidā mazāk paturu visu sevī..

Labs darbs, kas padarīts.

Šajās brīvdienās, kamēr vēl labs laiks, es biju domājusi atpūsties, beidzot mazliet paslēpņot pa Jelgavu, bet..

Tā visa vietā sanāca 2 dienas normāli pastrādāt kraujot/staipot/nesot malku. Tā visa rezultātā sanesti apmēram 10 kubikmetri malkas un pašlaik ir normāls nogurums un mana mugura sāpēs kliedz pēc masāžas. Bet normāls darbs padarīts, vismaz skatoties bildēs.. :D

Tā bija sākumā..

Pirmās dienas beigās..

Un otrās dienas beigās..

...

Viena no vissliktākajām sajūtām un situācijām ir tad, kad zini,

ka ar sev tuviem cilvēkiem ir gadījies kas slikts vai pret kādu no viņiem slikti izturas,

bet Tu neko lietas labā nevari izdarīt..

Par vēlēšanām.

Manas pirmās atmiņas par vēlēšanām ir iešana līdzi tētim uz tuvāko vēlēšanu iecirkni 90to gadu vidū. Tolaik man bija tikai daži gadi un, protams, es nezināju, kas tās tādas vēlēšanas ir, kāpēc ir jāiet uz kaut kādu māju, kur ir daudz cilvēku un "būrīši" ar aizkariem. Toties es biju priecīga, ka man pēc tam tika vairāki papīrīši ar visādiem vārdiem, ar kuriem varēju spēlēties. :D

Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un beidzot arī pati varēju piedalīties vēlēšanās. Šodien. Kāpēc tikai tagad pirmā balsošanas reize? 9.Saeimas vēlēšanu laikā man vēl nebija 18 gadu, bet pag.gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās es biju Skotijā..

Savu izvēli neslēpju - balsoju par Vienotību. Neieslīgstot dziļās diskusijās, manuprāt, tas tiešām bija jēdzīgākais variants, par ko balsot, atšķirībā no kursabiedrenēm, kas grasījās balsot par Saskaņas Centru, jo "viņi ir par krieviem, ieviesīs otru oficiālo valodu", "viņi ir normālākie", "nav jau nekā cita, par ko balsot", "nepatīk Dombrovskis"..

Stop crying your heart out.

Mjā, sen te nebija rakstīts. Liekas, ka šī lapa jau sākusi pamatīgi iesūnot. :D

Cerēju vismaz vienu ierakstu vēl septembra mēnesī veikt, bet nepamanīju, ka jau pienāca oktobris. Pa kuru laiku?

Tik daudz kas un tajā pašā brīdī nekas nav noticis pa šo laiku. Ik pa brīdim iešaujas kādas domas, ko varētu te piefiksēt, idejas vairākiem ierakstiem jau sen prātā, bet.. Nu nerakstās nekas un viss. Nezinu, kāpēc tā.

Bet.. Apsolu, es labošos. :D

6d - 6d

Šonedēļ secināju, ka mani ir apsēdušas visādas tizlības un neveiklības.

No pagājušās 6dienas līdz šodienai ar mani ir notikušas šādas lietas:

• 6dien, ejot pa kāpnēm lejā, nokritu, jo paslīdēja čība
• pa nedēļu pļaujot zāli, laikam sadedzināju pļaujmašīnu, jo no tās sāka nākt dūmi.
• vakar nejauši salauzu dušas aizkara stangu
• tāpat vakar nejauši izlēju tēju uz datorgalda un vēlāk arī ūdeni uz klaviatūras un svārkiem
• šodien nejauši apgāzu ūdens krūzi uz virtuves galda. protams, ūdens izlija gan uz galda, gan grīdas.
• Mjā, vēl bija jau iepriekšējā ierakstā pieminētā alerģija.. + vēl vienā naktī kkas man iekoda vaigā, bet labi, ka nebija supermassive pampums.
• vienā vakarā aizmirsu nokrāsot nagus. izdomāju tos fiksi nolakot gultā, jo kamēr es lasītu grāmatu, tie varētu nožūt. sākot lakot nagus, lakas pudelīte nejauši apgāzās un izveidojās lakas plankums uz krekliņa. To vismaz veiksmīgi sanāca uzreiz notīrīt nost ar lakas noņēmēju.
• un noteikti vēl ir kaut kas, ko esmu aizmirsusi pieminēt.

Tik daudz visādu tizlību tik īsā laikā nekad nav bijis. Iepriekš uzskaitītais parasti būtu vairāku mēnešu norma. :D + vēl pa nedēļu bijuši visādi dīvaini sapņi. Kas ar mani notiek?

FML