Pēc mēneša 15.aprīlī jānodod bakalaura darbs. Lai gan tas skaitās kā melnraksts, bet enīvei.
Un rekur ir atjautības uzdevums - diez cik daudz no bakalaura man jau ir paveikts?
Eh, žēl, ka nav kādu tabletīšu, piemēram kā ibumetīna, kas noņemtu slinkumu. Tas tiešām šobrīd noderētu.
Lai arī biju sev solījusi, ka bakalauru jau nu es toč sākšu laicīgi, lai nav pēdējos datumos jānodod, tomēr izskatās, ka sevi piečakarēju.
kā tviterī rakstīju, es pat varētu vainot savu mācību programmu - nebūtu bijis tik daudz haļavas, nebūtu es tagad tik ļoti izlaidusies un slinka. Bet tā jau vienmēr jebko varētu atrast, ko vainot, izņemot sevi. :D
Un vēl. Pēc 3iem mēnešiem izlaidums. Kā TIK ātri varēja paiet veseli 4 gari gadi?
2 komentāri:
Atbilde uz pēdējo jautājumu (iespējams, ar spēcīgu devu negatīvisma) - jo četru gadu laikā tā arī NEKO neizdarījām. Neviens nopietns kursa darbs, neviens kārtīgs eksāmens.
Sūc tas viss bijis. Bet ko var gribēt, ja ekonomikas pasniedzēja nezina cik ir neapliekamais minimums un tulkošanā dod karjeras padomus no kosmopolitēna. Jāklapē šī bodīte (SZF) ciet.
P.S. Jā jā, studēšana nav tikai ielikšana ar karoti. Screw that, uz bibliotēku lasīt mūžīgo Maslovu vai kā nu tur es varu arī bez tās naudas maksāšanas.
A.
Nu, par pēdējo jautājumu nebija domāts gluži par visām skolas lietām/nelietām, bet par to, ka tāpat bez skolas pa šem 4 gadiem ir tiiiiiiiiiiiiiik daudz kas noticis (vismaz man). Lai arī 4 gadi liekas ilgs laika posms, tomēr tie pagāja traki ātri.
Bet par skolu. Nevar Tev nepiekrist, lai gan atceros, ka bija viens mutiskais eksāmens personālvadībā laikam un bija viens kursa darbs, kad Tu biji Somijā. :D
Ierakstīt komentāru