2008. gada 10. septembris

Kā parasti.

Viena no lietām, kas man visvairāk nepatīk un ko nevaru ciest, ir ja mani piekāš - vienalga kādā ziņā. Tāpat arī atkal šoreiz - vakar un aizvakar kursabiedrene mani cītīgi mēģināja pierunāt iet šodien uz Krekliem, no sākuma negribēju, bet vakar tomēr piekritu (nu nevaru es izturēt spiedienu, ja kāds mani pierunā iet uz Krekliem :D). Tagad kad es tiešām gribu iet, pēkšņi viņa pasaka, ka neies, jo vnk negrib. :)
Naais.

Nav komentāru: