Music saved my life.

Vēl mazliet runājot par mūziku -
lai arī visur tika skandināts, ka šogad iekš LV nebūs tik daudz koncertu, arī mūzikas dzīvē pastāv krīze un tā,
es tik un tā nojautu, ka vasarā, kad plānoju te nebūt, noteikti būs kas tāds, ko labprāt redzētu. Un jā, man bija taisnība. Jūlijā iekš Sapņu Fabrikas uzstāsies Morisejs.
Oh well, vismaz ietaupīsies kādi lieki 20ls. :D

When i grow up.

Nezinu kā tas ir citiem, bet man liekas, ka 20 gadi - tas tomēr ir baaaigi maz.
Nu, vismaz es jūtos vēl ļoti jauna un tā, ka viss vēl priekšā, ar pieaugšanu nav ko steigties, jāizbauda dzīve u.t.t.
Tāpēc ir mazliet dīvaini kaut vai draugos redzēt bildes, kur kl.biedrenei no pamatskolas ir bildes no 2 gadus vecā bērna dz.d ballītes un kāzām. Tāpat mazliet dīvaini redzēt vienu citu zināmu meiteni ar 2 bērniem, kura pirmās grūtniecības dēļ pameta 12.klasi. Un vēl dzirdot visus pārējos tamlīdzīgos gadījumus, kuru nav maz..
Kā kkad ar Vikuļu jokojām - laikam jau jājūtas atpalikušai, ja tev tagad nav bēbis. :D Galu galā, ja jau pat mums vidusskolā ejot, citas tanī laikā paspēja jau 9.klasē sadzemdēt. :D

Klusums pēc vētras.

Man patīk Studentklubs. Ja vien tas būtu Jelgavā vai arī es dzīvotu Rīgā, es būtu pastāvīgā apmeklētāja. Bet nu, vakar biju uz šito.
Kā pirmais uzstājās Martin Confused. Tik piemīlīgi smuks! Un dziesmas piemīlīgi skaistas arī (tas secināts pavisam neietekmējoties no iepriekšējā teikuma :D). Kopumā - jāā, patika. Noteikti gribētu dzirdēt vēlreiz.
Tad pēc pauzes nāca Mofo, uzstājoties divatā. MmMmMmmofo ir fooorši un ceru, ka viņi šogad atkal uzstāsies iekš Positivus (ja uz to tikšu :D) vai vienalga kur, lai tikai es šamos vēl dzirdētu. :D
Bet kā nākamie spēlēja Pienvedēji. (Sorry, Guna, zīmīti ar nr nesanāca aizmest, jo biju pārāk tālu no skatuves un Andris teica, ka Mārītis izskatās baigi dusmīgs :D) Varbūt mazliet dīvaini bija tas, ka vienu dziesmu viņi nospēlēja ar sievieti, kas spēlēja akordeonu (laikam tā tas saucās..) un vēl citu - ar pūtējiem. :D Enīvei, forši un enerģiski, JEL!
Pēc viņiem bija The Mundane. Viņus laikam pirmoreiz vispār dzirdēju. Žēl, tā taču bija mana jaunības dienu mīļākā LV grupa (tieši pirms mani aplipināja ar r.a.p.). Hahah, kad viņi gatavojās uzstāties un ķimerējās uz skatuves, atcerējos, ka es takš kkad seeeeeeeeen seeeen (laikam kādā 8.klasē) vinnēju tikšanos ar viņiem raidījumā "Troksnis" :DD Old times, good times. Hah, viņi uzstājās urlastyle drēbēs - baltās bilanveidīgās maikās un treniņbiksēs, protams, ar svītrām sānos. :D ak jeel. Un skanēja viņi kā pamatīgi elektromonstri, manuprāt. :D Labprāt būtu dzirdējusi tiešām akustiski viņus spēlējām, bet ok, arī bija labi.
Kā pēdējie uzstājās Maripossa. Nezināmi un nedzirdēti, bet klausīties varēja.
Enīvei, tomēr nenožēloju, ka aizbraucu, bija tīri labi. :) Un Volfs kā kluba dj ar liek fooršas dziesmas (pat atkal Muse :DD).

Elektra.

Šitā nakts bija vienkārši drausmīga.
Nepietiek jau ar to, ka vakar visu dienu/vakaru/nakti sniga. Tas tizlais sniegs sasniga pretīgi daudz, traucēja elektrību, kura vakarā vairākas x raustījās (un traucēja skatīties BM sērijas iekš pc :D) Pats labākais bija pašā naktī, kad biju aizgājusi gulēt vienos, bet pamodos pus4os un nevarēju aizmigt līdz 6iem, kad pagulēju kādu stundu. Tam visam iemesls bija sasodītie sasniegotie elektrības vadi, kas iet tieši gar māju un ielu. Tie ntās reizes riktīgi zibšņoja, dzirksteļoja un skanēja nelieli blīkšķi tā, ka es ar savu bagāto iztēli jau domāju, ka kāds vads ir nokritis noteikti pie mājas vārtiņiem un tā (jo 1x kkas tml arī bija noticis, bet vasarā uz rīta pusi pilnīgā mierā). Pilnīgi sirds sitas 2x ātrāk un trūkst elpas, asaras līst un ir bail. Šitā vadu paranoja laikam ir lielākās bailes, kas man ir.
Vismaz tag beidzot parādījās elektrība.