No Good.

Ja vien varētu, tad es iesūdzētu tiesā sniegu. Vai šīs ziemas laikapstākļus.
Nepietiek ar to, ka te rajonā visas ielas un ceļi ir vnk ar ledu virsū, ceļu līdz pieturai neviens netīra, viss smuki slīd. Visu nedēļu vismaz varēja redzēt kur ir un kur nav tas ledus un kkā ciešāmi iet, bet nēēē, vajadzēja tam tizlajam sniegam vakar snigt. Tieši naktī, kad gāju mājās, sniga sniegs - ne īpaši daudz, bet pietiekami. lai viss jau būtu balts un ceļu neredzētu - tādējādi lai neredzētu ledu un smuki pakrist, sasist kkad bērnībā jau 1x sasisto asteskaulu, skaļi nolamāties par sāpēm , nespēt 4os naktī aizmigt dēļ sāpēm (lai arī nāca miegs) un visu šo dienu klibot un vaidēt.

Plus Mīnus.

Pēdējā laikā ir daudz un dažādu domu, ko gribētos te piefiksēt,
bet kaut kā tā rakstīšana neiet.

Un atkal ir gribēšana/vajadzība pēc kādām pārmaiņām.

Psycho.

Tādas psihoanalītiskās sarunas kā šovakar skaipā ar cilvēku, kuram principā ir pretējs viedoklis, pretēja dzīve un tās uztvere (lai gan man tomēr vnm ir licies, ka ir kas kopīgs. :D) palīdz arī labāk iepazīt sevi.

Tādās sarunās, lai gan to nav daudz, liekas, ka nu spēju pārkāpt sev pāri, runāt par visu to, ko parasti esmu paturējusi sevī. Un jā, arī pēc tādas runāšanas paliek vieglāk.

Yes is the new No.

Tomēr mazliet iedvesmojoša filma. :D