Par atmiņām.

Jau kādu laiku man prātā bija doma, ka vajadzētu uztaisīt pamatīgu revīziju savā istabā - visu sakārtot, beidzot atbrīvoties no visa, visa liekā u.t.t.

šodien beidzot sāku īstenot šo ideju. Pirmais, kam ķēros klāt, bija 4 ar visādām bildītēm aplīmētas kurpju kastes, kur glabāju visādus niekus un ne-niekus - apsveikumu kartiņas, vēstules, biļetes un citas lietas.

Domāju, ka varētu no gandrīz tā visa atbrīvoties, bet, visu pārskatot, nemaz nebija tik vienkārši to izdarīt. apskatīju katru kartiņu, katru papīru - un kopā tur tik tik TIIK daudz atmiņu bija savācies. Atradu arī visādas interesantas lietas - piemēram, nemaz nezināju, ka man ir visādi autogrāfi - no O.Z.O.L.S, Busuļa, tādas droši vien vairs nevienam nezināmas grupas kā Paraguay Zoo :D Interesanti bija atcerēties vecos laikus, kas tik tad netika sadarīts, kādas tad bija aktuālās simpātijas (kuras tika pieminētas daudzās draudzeņu kartiņās :D), atradu pat sarakstus ar visādām smieklīgām gada nominācijām, ko ar draudzeni veidojām par vis-k-ko rajonā.. :D atradu arī pašsacerētu, sirdi plosošu dzeju un scenāriju amatierfilmai par mūsdienu Sprīdīti, kurā piedalījos (jā, es nekaunos par to :D). Eh, nostalģija..

Apskatot, cik daudz kartiņu man pa šiem gadiem ir sakrāts, mēģināju atcerēties, kad pati tagad pēdējoreiz esmu nosūtījusi kādu apsveikuma kartiņu.. Iedomājos, ka šo te varētu atjaunot - kādam uz dzimšanas dienu, Z-svētkiem nosūtīt ar roku rakstītu apsveikuma kartiņu nevis kārtējo apsveikumu draugos vai sms.

Un vēl. Viena kurpju kaste bija pilna ar saņemtām vēstulēm. Atcerējos, ka agrāk (tajos laikos, kad nebija interneta un tad, kad tas bija, bet reti bija pieejams) topā bija vēstuļdraudzēšanās. Tādā veidā biju ieguvusi ļooooooti labu draudzeni no Kuldīgas, mēs pat viena otru uzskatījām par dvēseļu biedriem. :) Laikam ejot un internetam gūstot virsroku pār parasto vēstuļu rakstīšanu, kaut kā mūsu draudzība izplēnēja.. pat nezinu, kāpēc.

Enīvei, tagad apskatot visas vēstules, cik forši visas aploksnes bija noformētas un tā, sagribējās saņemt arī tagad kādu ar roku rakstītu vēstuli nevis tādu, kas saņemta draugos ar tekstu "chaw:)" vai ko tamlīdzīgu. Bet kas nu man tagad ko tādu sūtītu.. :D Ehh, internets tiešām gūst virsroku pār visu. :D

+ atradu arī vecās, labās audio kasetes. Atcerējos, cik kruti jutos bērnībā, kad man tirgū varēja nopirkt kādu jauno "Spice girls" vai "Backstreet Boys" kaseti. :D Ak, bērnība..

Kasešu atrašana lika man arī atcerēties, ka bērnībā vēl bija kruti spēlēt visus tos sega-mega-drive kompjus. Iedomājos, ka būtu forši tagad ar to uzspēlēt to pīļu šaušanu un tamlīdzīgās spēles, kas tad bija populāras. :)

Tā nu visu caurskatot un pārskatot no 4 kurpju kastēm palika 2. Ar vislabākajām atmiņām. :)

-Kaut kur brauksi Jaungadā? -Jā, ar seju rosolā.

Tagad ir pienākusi arī šīgada pēdējā diena.. Un šīgada pēdējais ieraksts šajā blogā.

Domāju, ka nav vērts tagad iedziļināties un analizēt, kāds ir bijis šis gads, kas bijis labs/slikts/pavisam slikts utt. jo.. Nav vairs iespējams mainīt pagātni, var mainīt tikai nākotni, jo tagadne kā tāda nepastāv (jā, es zinu, ka tas ir visnotaļ filozofisks jautājums, bet tomēr. :D).

Tāpēc svarīgākais ir tas, kāds būs nākamais gads. Un es zinu, ka man tas būs labs. Lai arī mani sagaidīs daudz pārmaiņu - universitātes beigšana, cerams, ka iestāšanās maģistros, pastāvīgs darbs un līdz ar to daļēja pārcelšanās uz Rīgu (fingers crossed).. bet būs labs gads.

Tev arī būs labs nākamais gads. Un Tev. Tev arī, un arī Tev. Kā arī Tev (pieņemu, ka ar tik daudz "Tev" te pietiks, jo ne jau visi šo blogu lasa :D)

Un par to arī cheers.

Little Things.

Pagājušonedēļ nejauši pamanīju, ka manai mīļākajai jaunības dienu ārzemju grupai Good Charlotte jau novembrī iznāca jauns albums. Jel, kā es to varēju palaist garām, tādi elki viņi taču bija. :D

Man liekas, ka Good Charlotte man pielipināja Rutiš kādā 8.klasē.. Un kopš tā laika arī fanošana par viņiem auga un auga (līdz viņus nomainīja Muse :D). Pašlaik viņus arī klausos, rakstot šos ierakstus. Jaunais albums pagaidām liekas tāds pašvaks, bet viņu mūzika kopumā uzreiz atmiņā attina vecos laikus.. Tā ir, ka kādā konkrētā laikā klausīto mūziku izdzirdot vēlāk, uzreiz ienāk prātā laiks, kad to iepriekš klausījos.

Nezinu kāpēc, bet man joprojām kaut kā neticas, ka esmu viņus redzējusi/dzirdējusi arī dzīvajā. :) 2008.gada aprīlī Tallinā. braukšanas piedzīvojumos neiedziļināšos, bet atceros, ka koncerts bija foršs, solists Džoels vēl teica "hello fans from Latvia" :)

Nejauši pārcilājot šādus un citus notikumus domās, jāsecina, ka pa šiem gadiem bijis daudz kas foršs. :) Un es zinu, ka būs arī turpmāk.

Counting the days.

Nu jau arī ir pagājušas pāris nedēļas kopš pēdējām skolas dienām šajā mācību gadā un pēdējais mācību semestris ar lekcijām iekš LLU ir noslēdzies. Vēl tikai tāds sīkums kā prakse un bakalaurs. :) āā, un sesija.. :D Jeb pāris dienas, ko dēvē par sesiju,lai savāktu parakstus un uzrakstītu eksāmenu, uz kuru visiem jau sen ir atbildes.

mācību gada sākumā es cerēju, ka vismaz šis semestris tiešām dos kaut ko labu un kaut ko arī iemācīs, beidzot kaut ko noderīgu. Mācību priekšmeti pēc to nosaukumiem arī likās tādi visnotaļ interesanti un lietderīgi - stresa un laika menedžments, starptautiskie ekonomiskie sakari, juridisko dokumentu tulkošana, uzņēmējdarbība etc. Un.. Jā, sanāca kārtējais bezjēdzīgais semestris. :) Vienā (ne visai bieži apmeklētā) priekšmetā mēs paši sev izvēlējāmies beigās atzīmes un pasniedzēja vēl pārmeta, kāpēc mēs visi sev liekam tikai 8, vajag taču vairāk, jo lekciju apmeklējumam nav nozīmes. Citā priekšmetā nedēļu pirms semestra beigām pasniedzēja nezināja, kā mums izliks atzīmes. Citur ieskaitēs augstākā atzīme, ko varēja dabūt, bija 9 (studiju nolikumā, protams, tai jābūt 10). No tulkošanas priekšmeta arī lielas jēgas nebija - tie, kas saprot angļu valodu, tie arī māk uzrakstīt ieskaites, pāris jauni termini no pasniedzējas, kurus var atrast arī vārdnīcā, nezinu vai kādam palīdzēja. Vēl citā priekšmetā vnk nolasot švaku prezentāciju par kādu valsti sliktā angļu valodā, ar sliktām prezentācijas prasmēm pasniedzēja mierīgi ieliek 8. Par ekonomiskajiem sakariem un to pasniedzēju varētu vēl plaši stāstīt, bet lai jau.. Ak jā, un mums šosemestr bija tāds izcils priekšmets kā ekoloģija. Es nesaprotu, kāpēc visiem kursiem un programmām to bāž iekšā pie obligātajiem priekšmetiem (nu un, ka LLU nosaukumā ir lauksaimniecība). Baigā jēga no priekšmeta, kur lekcijās nabaga pasniedzēju neviens neklausās un nav iespējams neko pierakstīt + semestra laikā jāmācās uz 6 testiem garlaicīgus likumus par visādiem dabas parkiem, dabas zonām, aizliegumiem tajās - nezinu kā citiem, bet es pēc katra testa jau esmu aizmirsusi, par ko tas bija. Ak jā, un sesijā ir eksāmens ar 50 jautājumiem..

Ko es ar to visu gribēju pateikt.. Nezinu, cik labi/slikti tas bija, ka izvēlējos šeit mācīties un man nav ne jausmas, kā būtu bijis, ja es mācītos ko citu, bet.. kas man tiešām ir žēl - tā ir izmestā nauda par mācībām. Maksāt gandrīz 1000ls gadā par ko tādu - NAV VĒRTS! Centīšos to kompensēt ar maģistru, kur centīšos tikt budžetā (turiet īkšķus :D).

Viena lieta, kas tiešām bijusi laba pa šiem 4 gadiem - kursabiedri. :) Bija jautri gan 1.kursā, gan arī tagad 4.kursā. Un es ceru, ka mums visiem sanāks tikties arī kursa salidojumos.

Bet tā - nevaru vien sagaidīt jūniju un izlaidumu, tiešām.